Izlutināts bērns rada vecākiem diezgan daudz problēmas. Rīkojot scēnas viņš panāk savu un sajūt varu pār vecākiem, kuri visā viņam izdabā. Tādas uzvedības rezultāts neliks vecākiem ilgi gaidīt. Tikko kā bērnam centīsies kaut ko aizliegt, viņš tūlīt pat izmanto pārbaudīto metodi un sarīko kārtējo histēriju līdz kamēr viņš savu panāk. Situācija kļūst sarežģītāka tad, ja vecāki nevar vai negrib atzīt, ka viņu bērns ir izlutināts un ka ir pienācis laiks rīkoties. Daudzi vecāki nepievērš uzmanību pārāk kaprīzai bērna uzvedībai. Tomēr tādus bērnus gaida problēmas tālākā pieaugušā dzīvē. Tieši tāpēc vecāki ir atbildīgi par to, lai laikus saprastu problēmu un censtos to atrisināt. Vai jūsu bērns ir izlutināts? Tālāk dotas 12 galvenās tādu bērnu uzvedības pazīmes. Ja jums ir zināmas kaut dažas, tad obligāti iepazīstieties ar psihologa dotajiem padomiem raksta beigās.
Bērns ne ar ko negrib dalīties ar citiem
Izlutinātu bērnu egoisms liek tiem rīkoties tikai savās interesēs, jo viņi taču ir pieraduši dabūt visu, ko viņi pieprasa. Protams, tāds bērns kategoriski protestēs, ja nāksies ar kaut ko savu dalīties ar citiem, vai tās būtu spēļmantiņas, vai kāds saldums, vai arī vecāku uzmanība.
Biežas histērijas
Bērni līdz 3-4 gadiem niķojas un rīko histērijas, tāpēc, ka vēl nav iemācījušies citādi izrādīt savas jūtas. Tomēr biežas histērijas bērniem vecākā vecumā ir iemesls satraukumam, jo ar to palīdzību bērns vienkārši manipulē ar vecākiem.
Spēcīga atkarība no vecākiem
Jūs žēlojat bērnu, ja viņš negrib palikt ar vecmāmiņu, negrib aizmigt viens vai arī uztraucas par nepieciešamību apmeklēt bērnu dārzu. Ja tas atkārtojas pārāk bieži, tad ir pamats aizdomāties par viņu izlutinātību. Pieaugot bērnam ir jāiemācās justies ērti starp citiem cilvēkiem.
Pieprasa gatavot viņa mīļāko ēdienu.
Protams, ka dažreiz bērni var niķoties ēdiena dēļ. Tomēr, ja jūsu bērns regulāri atsakās ēst parastu ēdienu un pieprasa speciāli viņam katru dienu gatavot īpašus ēdienus, tad viņš acīmredzami ir izlutināts.
Pastāvīgi izrāda neapmierinātību
Vēl viena izlutinātības pazīme – bieža neapmierinātība ar kaut ko. Bērns visu laiku paziņo, ka viņam nepatīk spēļmantiņas, ka viņš negrib vilkt tādu apģērbu, ka viņam ir apnicis ēst zupu vai arī pastaigāties šajā parkā. Situācija kļūst sarežģīta, kad kaimiņu bērnam parādās kaut kāda jauna un interesanta rotaļlieta – tajā gadījumā izlutinātais bērns pieprasa, lai viņam tiktu nopirkta tāda pati.
Nekad nepalīdz
Jau pēc 3-4 gadiem bērnu vajag pamazām pieradināt sakārtot aiz sevis rotaļlietas. Ja mamma arī turpmāk visu darīs bērna vietā, galu galā viņš pieradīs un sāks domāt, ka tā tam ir jābūt un ka viņam nevienam nekādā ziņā nav jāpalīdz.
Izrunāšanās un rupjības
Apmierinot bērna niķus, vecāki viņā attīsta pieprasošu attieksmi pret pieaugušajiem. Galu galā bērns pārtrauks viņus cienīt. Un kāpēc gan vajag runāt laipni, ja viņi tik un tā galu galā izpilda visas viņa prasības. Dažreiz tas noved pie rupjības un izrunāšanās izpausmēm no bērna puses.
Bērnu bieži nākas pierunāt
Izlutināts bērns neatzīst to, ka vecāki un vecmāmiņa ar vectētiņu ir jāklausa. Nav jau pārsteigums, ka viņu prasības priekš viņa ir tukši vārdi. Pēc tādām prasībām un lūgumiem bērns pēc ieraduma jau sāk niķoties, manipulējot ar pieaugušajiem. Lai vismaz kaut ko no viņa izlūgtos, vecākiem nākas iziet uz kompromisu.
Manipulācija ar pieaugušajiem
Izlutināti bērni viegli ģimenē atrod manipulācijas objektu, ar kuru vienmēr nostrādā iemīļotie veidi, kā panākt savu: niķi, asaras, histērija utt. Piemēram, ja tēvs nereaģē uz šādu uzvedību, tad bērns obligāti ies pie mammas vai vecmāmiņas, viņš rupji un uzstājīgi, ar asarām un histērijām kaut ko prasīs, kamēr nepanāks savu. Pie tam, bērns var izmantot arī citus manipulācijas paņēmienus. Piemēram, pateikt vecmāmiņai, ka viņš viņu mīl vairāk par visiem. Kā likums, tāda mīlestība ātri pāriet pie kāda cita, ja no vecmāmiņas neizdodas iegūt vēlamo.
Bērns liek vecākiem kaunēties par viņa uzvedību
Vēloties pievērst uzmanību, bērns bieži pārtrauc vecākus, var sākt kliegt vai rīkot histēriju kādā sabiedriskā vietā. Šo problēmu ir īpaši grūti izlabot, ja vecāki jau no pašiem sākumiem bērnu ir izlutinājuši, ļaujot viņam uzvesties tā, kā viņam gribas.
Nejūt atbildību par sliktu rīcību
Katram cilvēkam no bērnības ir jāsaprot, ka par savu rīcību ir jāatbild tikai viņam. Tomēr izlutinātiem bērniem ir brīnišķīga atbalsta grupa – vecāki un vecmāmiņa ar vectētiņu, kuri vienmēr ir gatavi izlabot bērna kļūdas. Piemēram, ja bērns ir iesitis kaimiņu bērnam, neviens viņam nepaskaidro, ka tā nedrīkst darīt, bet gan aizstāv – sakot, tas bērns pats bija vainīgs. Tādos apstākļos bērni izaug bezatbildīgi un izlutināti.
Kategoriski nepieņem atteikumu
Izlutinātie bērni vienkārši nesaprot, kā tas var būt, ka viņi kaut ko nedrīkst. Tādu uzvedību var piedot tikai bērnam līdz 4 gadiem. Bērniem 4-6 gadu vecumā jau ir jāveidojas sapratnei par kādas vēlmes neiespējamu izpildīšanu, viņi mācās mierīgi uztvert atteikumu par kaut ko. Izlutināts bērns tādu atteikumu nesaprot, viņš vienkārši uzrīkos kārtējo histēriju, lai panāktu savu.
Izlutināšanas iemesli
Ģimenes dzīve kardināli mainās, kad galveno lomu sāk ieņemt izlutinātais bērns. Bērni piedzimst vienādos apstākļos, bet par izlutinātiem tos padara nepareiza audzināšana. Ja līdz 3-4 gadiem raudāšana un kaprīzes ir pilnīgi dabiska uzvedības īpašība, tad pēc 4 gadiem tas pakāpeniski pāraug par līdzekli, lai manipulētu ar pieaugušajiem, kuri iepriekšējo gadu laikā ir pieraduši darīt visu, lai tikai mazulis nomierinātos. Galu galā bērns kļūst egocentrisks, pierod panākt savu ar savām kaprīzēm un histērijām, pārstāj pieaugušos uztvert kā autoritāti. Bieži vien izlutināti bērni izaug ģimenēs, kur vecāki nespēj vienoties par vienotu audzināšanas metodi. Jūtot nesaskaņas, bērns sāk piemeklēt vadības grožus vecākiem. Ja tētis ir pārāk stingrs, viņš iet pie maigākas un viņa dēļ uz visu gatavās mammas vai vecmāmiņas. Tāpat viens no izlutināšanas iemesliem var būt aizliegumu nepastāvīgums. Piemēram, ja vakar bērnam atļāva skriet pa peļķēm, bet šodien pēkšņi aizliedza, tad tas nenovēršami izraisīs aizvainojumu. Viens no visizplatītākajiem mūsdienu izlutināšanas iemesliem var būt vecāku aizņemtība, kad viņi nevar bērnam veltīt pietiekami daudz laika. Rezultātā viņi cenšas izpirkt savu vainu ar dāvanām un visu vēlmju izpildīšanu. Bet pēc pāris gadiem, kad bērna kaprīzes un prasības kļūst par normu, bet bērna prasības pieaug, tad pēkšņi kļūst skaidrs, ka bērns ir izlutināts.
Izlutinātu bērnu vecākiem: 5 padomi no psihologa
Vienmēr palieciet mierīgs
Situācijas kontrole nav iespējama bez mierīgas sarunas. Ja jūs sāksiet kliegt un nervozēt, bērns nemainīsies, bet sliktākajā gadījumā – atbildēs jums ar to pašu. Problēmsituāciju gadījumā vislabāk censties ignorēt bērna histērijas. Mierīgā balsī pasakiet: “Mēs par to parunāsim tikai tad, kad tu nomierināsies”.
Apziniet problēmu un sāciet pāraudzināšanu pēc iespējas ātrāk
Negaidiet, kamēr viss aiziet pārāk tālu. Pie pirmām kārtējo niķu vai histēriju pazīmēm, lai sasniegtu vēlamo, centieties bērnu apturēt. Neļaujiet viņam ar jums manipulēt, izpildot viņa vēlmes tikai, lai viņu nomierinātu.
Audzināšanā pieturieties pie secības
Ja vakar jūs aizliedzāt bērnam lēkāt pa dīvānu un skriet pa peļķēm, bet šodien viņš to dara nesodīts, tad tāda audzināšana ir bezjēdzīga. Bērns pierod, ka jebkurus aizliegumus var apiet. Tāpēc, ja ir kādi noteikti, strikti aizliegumi, tad visiem ģimenes locekļiem par tiem vajag visu laiku atgādināt. Centieties vienmēr izpildīt visu, par ko runājat.
Iemācieties atteikt bērnam
Daudzi pieaugušie lutina bērnus, jo vienkārši nespēj atteikt savam mīļumam. Rezultātā bērns sāk pret cilvēkiem izturēties prasīgi, jūtot iespēju iegūt visu, ko vien viņam sagribas. Jaunas mašīnas vietā, šajā nedēļā jau desmitās, labāk paspēlējieties ar bērnu vai pastaigājieties pa kādu interesantu vietu.
Ieviesiet pienākumus, kas bērnam ir pa spēkam
Bērnam no bērnības ir jāiemācās saprast vārdu “vajag”. Nepieciešamības sapratne veidojas pat no sīkām pamācībām. Piemēram, lieciet viņam savākt aiz sevis rotaļlietas un sakārtot savas mantas. Lai arī viņam sanāks ne pārāk labi un jums nāksies pēc tam visu pārkārtot, bet tā bērns sapratīs, ko nozīmē “pienākums” un kļūs atbildīgāks. Un neaizmirstiet pāraudzināšanas laikā neizrādīt pārāk lielu stingrību. Paskaidrojiet bērnam visu mierīgi, atrodiet kopīgu valodu ar bērnu. Noteikti sakiet, ka jūs joprojām viņu ļoti mīlat, bet viņa uzvedība ir nepareiza un viņam nāksies laboties. Un obligāti apspriediet bērna pāraudzināšanu ar visu ģimeni, lai vecmāmiņa netīšu neturpinātu slepus no jums izpildīt visas bērna vēlmes, kamēr jūs bez rezultātiem centīsieties paskaidrot viņam, ko nozīmē “nedrīkst”.
