Pašnovērtējuma ziņojumi

   

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes  „Gaismiņa”

pašnovērtējuma ziņojums
2020./2021. mācību gads

Lasīt tālāk

Publiskojamā daļa

  1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
  • Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2020./2021.māc.g.
Izglītības programmas nosaukums Izglītības

programmas

kods

Īstenošanas vietas adrese

(ja atšķiras no juridiskās adreses)

Licence Izglītojamo skaits, uzsākot programmas apguvi vai uzsākot 2020./2021.māc.g. Izglītojamo skaits, noslēdzot programmas apguvi vai noslēdzot 2020./2021.māc.g.
Nr. Licencēšanas

datums

Pirmsskolas izglītības programma 0101 11 11 V-3767 2011. gada

27. janvārī

112 114
  • Pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājums
NPK Informācija Skaits Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.)
1. Pedagogu skaits izglītības iestādē, noslēdzot 2020./2021.māc.g. (31.08.2021.) 15 pedagogi

( ieskaitot vadītāju un vadītājas vietnieku izglītības jomā)

Izglītības iestādi raksturo stabils pedagogu kolektīvs.
2. Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2020./2021.māc.g. Nav bieža kadru mainība un ilgstošas vakances
3. Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē, noslēdzot 2020./2021.māc.g. 2 Iestādes atbalsta personāls- skolotājs-logopēds

medicīnas māsa.

Nepieciešamības gadījumā izglītojamajiem un viņu ģimenēm, kā arī iestādes darbiniekiem  ir pieejami pašvaldības Iekļaujošas izglītības atbalsta centra speciālistu konsultācijas.

  • Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2021./2022.māc.g.

Iestādes pamatmērķis 2021./2022. mācību gadam:

Sadarbība ar  vecākiem katra izglītojamā individuālās attīstības  potenciāla realizēšanā  mūsdienīgā izglītības vidē.

 Veicamie uzdevumi:

Izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšana, sabalansējot intereses ar spējām un sadarbību visos līmeņos.

Pedagogu profesionālā pilnveide IT jomā.

Vecāku līdzdalība izglītojamo attīstības dinamikas izvērtēšanā un sekmēšanā.

 Sasniedzamie rezultāti:

Regulāra un kvalitatīva saziņa ar vecākiem E-klasē, savlaicīga informācijas aprite.

Vecāki/ likumiskie pārstāvji ieinteresēti mācību procesā, tā dažādošanā.

Vecāki saņem informāciju par bērna attīstību un sasniegumiem.

Regulāri ir apzinātas un fiksētas izglītojamo stiprās un vājās puses.

Tiek veikts individuāls darbs ar izglītojamajiem, diferencēta pieeja.

Izglītojamie ir iesaistīti tematu aptverošo jautājumu izstrādē, veic secinājumus, prezentē apgūto.

Izglītojamie darbojas patstāvīgi un radoši.

Pedagogi izrāda pašiniciatīvu un savā pieredzē dalās ar kolēģiem.

Mācību procesā tiek pielietotas dažādas metodes, tās pielāgojot pēc aktualitātes.

Iestādē darbojas mazās mācīšanās grupas, kurās tiek izzināta konkrēta problēmsituācija un kopīgi meklēts risinājums.

Visu mācību gadu tiek pilnveidotas IT prasmes.

 2.Izglītības iestādes darbības pamatmērķi

  • Izglītības iestādes misija – Mācīt un audzināt īstenus savas valsts pilsoņus, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības.
  • Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo – Izglītojamais-radošs, drošs, garīgi bagāts, fiziski vesels un sociāli aktīvs.
  • Izglītības iestādes vērtības cilvēkcentrētā veidā – cilvēks,cieņa, ģimene, atbildība.
  • Izglītības iestādes vadītāja mērķi 2020./2021. mācību gadam.
    Pilnveidot izglītības vidi izglītojamo mācību sasniegumu un labizjūtas veicināšanai.
    Pilnveidot sadarbību ar izglītojamo ģimenēm, veicinot vecāku līdzatbildību un līdzdarbību bērnu mācīšanās sasniegumu veicināšanā.

 Iestādes pamatmērķis:

Kompetenču pieejā organizēts kvalitatīvs mācību un audzināšanas process vispusīgai bērna personības attīstībai.

Veicamie uzdevumi:

Turpināt veidot veiksmīgu, mērķtiecīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem – par to liecina šādi fakti – individuālas konsultācijas, sapulces, sadarbība izglītojamā individuāla izglītības programmas apguves plāna īstenošanā, vecāku iesaiste projektos, aktīva informācijas apmaiņa e-klasē unwhatsapp, sadarbība ar iestādes padomi, vecāku atbalsts mājturības nodarbību organizēšanā.

Stipro un vājo pušu izvērtēšana izglītojamajiem, ikdienas sasniegumu izvērtēšana, lai konstatētu katra bērna individuālo izaugsmi-par to liecina šādi fakti- izveidots 9 soļu plāns, kā rīkoties, ja izglītojamajam ir nepieciešams atbalsts, apstiprināta pirmsskolas iestādē pieejamā atbalsta grupa. Pamatojoties  uz visa pusgada veiktajiem novērojumiem un izvērtējumu E-klasē, pedagogi veikuši  izglītojamo attīstības izvērtējumu – stiprās vājās puses. Veidota pozitīva sadarbība ar Iekļaujošās Izglītības atbalsta centru.

Izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšana, sabalansējot intereses ar spējām un sadarbību visos līmeņos – par to liecina šādi fakti:

-pedagogi plāno aktivitātes, kas atspoguļo tematu un aktualizē to, kas interesē izglītojamos,ņemot  vērā sasniedzamos rezultātus, tikumus, vērtības un caurviju prasmes. Vienu reizi mēnesī tiek organizē process tā, lai izglītojamajiem būtu iespēja strādāt grupās un prezentēt savu darbu. Izglītojamie devušies mācību  ekskursijās.

Mācību process tiek organizēts  tā, lai izglītojamie darbotos  pašvadīti un apgūtu dzīvei nepieciešamās prasmes. Veidot radošu, efektīvu un attīstību veicinošu mācību vidi un stiprināt izglītojamo emocionālo labizjūtu iestādē, par to liecina šādi fakti:

– grupu vidē atspoguļots temats, radoša pieeja mācību procesam, āra nodarbības grupas komandas iesaiste savstarpējās komunikācijas pilnveidošanā un labizjūtas nodrošināšanā.

Veicināt iestādes darbinieku emocionālo labizjūtu, profesionalitāti un paaugstināt zināšanu līmeni, par to liecina šādi fakti:

– Skolotāji un skolotāju palīgi apmeklējuši tālākizglītības kursus, fokusgrupās diskutēts par katra darbinieka labizjūtu un tās ietekmi uz darba kvalitāti, darba grupās tiek meklēta un prezentēta informācija kolēģiem par konkrētām tēmām, vecāku vērtējums pēc veiktās aptaujas mācību gada noslēgumā.

  1. Kritēriju izvērtējums  3.1.Kritērija “Administratīvā efektivitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Vadītāja regulāri veic iestādes darba pašnovērtēšanu un tālākas attīstības plānošanu. Iestādē visiem ir vienota vīzija, mērķi un ikgadējas darba prioritātes. Paveiktā vērtēšanā tiek iesaistīti darbinieki un izglītojamo vecāki. Veicināt darbinieku līdzatbildību, pašiniciatīvu un vēlmi iesaistīties iestādes darba pašnovērtēšanā.
Plānojot iestādes darbu vadītāja pamatojas uz valsts izglītības pamatnostādnēm un pašvaldības izglītības attīstības stratēģiju.
Vadītāja veicina izglītojamajiem, viņu vecākiem un izglītības iestādes darbiniekiem piederības apziņu un lepnumu par izglītības iestādi. Turpināt izkopt izglītības iestādes tradīcijas, kas veicina izglītojamajos, viņu vecākos un izglītības iestādes darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par izglītības iestādi.
Vadītāja deleģē pienākumus un atbildību gan administrācijas darbiniekiem gan pedagogiem, iesaistot arī citu mērķgrupu pārstāvjus. Iestādes vadītāja atbalsta skolotāju iniciatīvas  mācību procesa dažādošanā. Veicināt un pilnveidot katra vadības komandas dalībnieka līdzatbildību iestādes iekšējo procesu norisē, izrādot pašiniciatīvu.
Vadītāja nodrošina izglītības iestādi ar atbilstīgas kvalifikācijas darbiniekiem nosaka izglītības iestādes darbinieku pienākumus un izvērtē viņu darba rezultātus.

Personāls ir stabils, profesionāls, piedalās iestādes kopīgi definēto mērķu realizēšanā un sasniegšanā.

Atbalstīt pedagogus, pilnveidojot viņu profesionālo kvalitāti un novērst izdegšanas riskus.

Veidot vienotu izpratni par Iestādes darba efektivitāti veicinošiem apstākļiem.

Iestādes vadītāja lielu vērību  pievērš visu iesaistīto pušu labizjūtas veicināšanai un nodrošināšanai. Sekmēt katra darbinieka līdzatbildību labizjūtas nodrošināšanā.
Vadītāja plāno un nodrošina izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo resursu efektīvu izmantošanu un lietderīgu apsaimniekošanu. Iestādē ir izveidota efektīva saziņas forma informācijas apmaiņai- e-klase, WhatsApp. Turpināt dialogu ar dibinātāju materiāltehnisko līdzekļu piesaistei iestādes funkciju nodrošināšanai.
Vadītāja kopā ar vadības un grupu komandām plāno un organizē kvalitatīva mācību procesa norisi. Veicināt kvalitatīvas atgriezeniskās saites nodrošināšanu starp grupas komandu un izglītojamo vecākiem.
Vadītāja, kopā ar komandu, izvirza izglītības iestādes mēŗķus, pamatojoties uz pastāvošās situācijas analīzi.

Atīstības plāns ir veidots, ņemot vērā pieejamos datus, pierādījumus un pašnovērtējumu. Izglītības iestādē notiek attīstības plāna ieviešanas procesa uzraudzība un kontrole. Iestādes un pedagogu darba izvērtējums vienmēr tiek attiecināts pret iestādes konkrētajiem mērķiem, tiek plānots, kādi dati vēl jāiegūst un kā tos analizēs.

Iestādes vide ir estētiska un droša izglītojamajiem.
Izglītojamo mācību sasniegumi tiek uzskaitīti, analizēti un izmantoti turpmākā mācību darba pilnveidošanā Pilnveidot darba formas ar izglītojamajiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi.
Vadītāja un vadības komanda (izglītības jomas vietnieks, saimnieciskā darba vietnieks, skolotājs – logopēds un medmāsa) mērķtiecīgi virzās un  sasniedz  kopā ar dibinātāju definētos izglītības kvalitātes mērķus, kuri regulāri tiek aktualizēti.

3.2.Kritērija “Vadības profesionālā darbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes vadītājai ir vīzija un ilgtermiņa redzējums par iestādi.
Izglītības iestādes vadītāja veido vadības komandu, pārrauga dažādu līmeņu darbinieku pienākumu izpildi. Veicināt visu iesaistīto pušu līdzatbildību.
Vadītāja kopā ar  komandu organizē un atbalsta sadarbību ar citām izglītības iestādēm, rūpējas par izglītības iestādes prestižu un tēlu sabiedrībā.
Izglītības iestādes vadītāja  sadarbobojas  ar izglītības iestādes padomi, izglītības pārvaldi, pašvaldību, informē darbiniekus par darba stratēģiju un pieņemtajiem lēmumiem. Turpināt izveidoto sadarbību un meklēt jaunus partnerus.
Vadītāja izstrādā iekšējos normatīvos aktus, veic to atjaunošanu atbilstoši izmaiņām ārējos normatīvajos aktos un  reālajai situācijai. Veikt iekšējo normatīvo dokumentu izvērtēšanu.
Vadītāja konsultējas ar iesaistītajām pusēm (piemēram vadības komanda, pedagogi, darbinieki, vecāki, dibinātājs), lai demokrātiski vadītu lēmumu pieņemšanas procesu, uzņemas atbildību un krīzes situācijās spēj pieņemt nepopulārus lēmumus.
Vadītājai ir izpratne par atšķirībām starp dažādiem komunikācijas veidiem, to pielietošanas iespējām, vadītāja demonstrē šīs prasmes ikdienas darbībā un  spēj sniegt un saņemt dažādu atgriezenisko saiti, tā ir konkrēta un vērsta uz rīcības pilnveidi. Pilnveidot krīzes komunikāciju.
Vadītāja darbība ir ētiska, to raksturo iestādes definētās vērtības, godīgums, vārdu un darbu saskaņa, prasme īstenot cieņpilnu komunikāciju. Monitorēt izglītības iestādes izglītojamo un darbinieku labizjūtas līmeni un vecāku apmierinātības līmeni.
Vadītāja regulāri  pilnveido profesionālo kompetenci audzināšanas, mācīšanas, mācīšanās jautājumos, notiek pieredzes uzkrāšana un pārnese.
Izglītības iestādes vadītāja nodrošina iestādes darbības tiesiskumu, regulāri atjaunojot un papildinot informāciju VIIS sistēmā.
Administrācijas sanāksmēs vadītāja pieņem pamatotus lēmumus, apsverot iespējas kā ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus Covid-19 krīzes apstākļos. Uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Veicināt aktīvāku vecāku iesaisti e-klases izmantošanā-saziņai, atgriezeniskās saites nodrošināšanā un informācijas apmaiņā.
Vadītāja nodrošina efektīvu komunikācijas un informācijas apriti visām iesaistītajām pusēm.
 Vadītāja veicina izglītības iestādes kolektīva izpratni par pārmaiņām izglītībā – gan kompetencēs balstīta mācību satura, gan pilnveidotajā mācīšanas un mācīšanās pieejā un sekmē visu pedagogu iesaistīšanos šajā procesā. Turpināt meklēt risinājumus izglītības iestādes vides pilnveidošanā un mācību metožu dažādošanā (digitālā pratība, kopīgoti dokumenti, IT mentora atbalsts).

Turpināt atbalstīt un veicināt katra darbinieka personisko un profesionālo attīstību, akcentu liekot uz digitālās pratības uzlabošanu un IKT izmantošanu darba pienākumu veikšanai.

Pedagoģiskā darba pieredze un darbs dažādos amatos  dažādās izglītības pakāpēs  ļauj saskatīt izglītības sistēmu kā vienotu veselumu un darbiniekus kā vērtības, pēctecīgi un plānveidīgi īstenojot izvirzītos mērķus.

3.3.Kritērija “Atbalsts un sadarbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Vadītāja sadarbojas ar dibinātāju (domes vadība, izglītības pārvalde, bāriņtiesa, sociālo lietu pārvalde ) būtiskāko funkciju īstenošanā (stratēģiskā iestādes attīstība, pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, izglītības kvalitātes mērķu definēšana, infrastruktūras un resursu nodrošināšana).
Vadītāja iesaista izglītības iestādes personālu   aktuālo pārmaiņu ieviešanā un realizēšanā. Veicināt mērķtiecīgu izglītības iestādes pedagogu sadarbību  profesionālajā jomā (piemēram, nodarbību  savstarpējā vērošana,  darbs komandās vai mācīšanās grupās, regulārās iknedēļas metodiskās sarunas par darba pilnveidi u.tml.)
Vadītāja plāno izglītības iestādes regulāru sadarbību ar citām izglītības iestādēm, lai iegūtu jaunu pieredzi, skatījumu par aktuālajiem profesionālās darbības jautājumiem.
Vadītāja regulāri nodod informāciju vecākiem, uzklausa tos, kopīgi risina problēmjautājumus.
Vadītājai ir veiksmīga sadarbība ar Iestādes padomi. Veicināt un aktivizēt vecāku līdzdarbošanaos informācijas apritē e-klasē.
Vadītāja kopā ar atbalsta komandu sniedz atbalstu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām – individuālā mācīšanās plāna izstrāde. Pilnveidot darbu pie izglītojamo stipro un vājo pušu apzināšanas, fiksēšanas, attīstības monitoringa.
Vadītāja kopā ar vadības komandu un iestādes pedagogiem regulāri plāno mācību saturu mācību jomu ietvaros, domājot par mācību satura atbilstību pa vecumposmiem, integrējot caurviju prasmju attīstību un vērtībās balstītu ieradumu veidošanos mācību procesā. Attīstīt katra darbinieka līdzatbildību par pieņemtā lēmuma realizāciju.

 

Vadītāja plāno un organizē pedagogu  sadarbības modeli, lai pastāvīgi sekotu izglītojamā attīstībai īstermiņā un ilgtermiņā, un  lai nodrošinātu labākas mācīšanās iespējas. Turpināt personāla iesaisti profesionālajā pilnveidē, kas virzīta uz iestādes mērķu sasniegšanu. Pilnveidot katra darbinieka  vēlmi un prasmes izvērtēt savu darbu un saņemt atgriezenisko saiti.

3.4.Kritērija “Pedagogu profesionālā kapacitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Iestādes pedagogiem ir liela darba pieredze un regulāri tiek nodrošinātas profesionālās pilnveidošanās iespējas.
Iestādē tiek organizēta savstarpējā pieredzes apmaiņa, mācīšanās darba vietā un iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas semināros ar citām izglītības iestādēm.
Rosināt pedagogus pieteikties profesionālās darbības novērtēšanai un  iegūt profesionālās kvalitātes pakāpes.
Iestādē pieejams skolotāja –logopēda un medmāsas atbalsts. Iestāde sadarbojas ar  institūcijām, piemēram Sociālo lietu pārvalde,Iekļaujošas izglītības atbalsta centrs.u.c.

4.Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem par 2020./2021.māc.g.

4.1. projekti nav īstenoti

5.Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi

5.1. nav

6.Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana

 6.1.Prioritātes (bērncentrētas, domājot par izglītojamā personību)

Audzināšanas uzdevumi 2018.- 2021. gadam

  • Nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku -tikumisku, rīcībspējīgu, atbildīgu personību sabiedrībā.
  • Veidot nepārtraukti un pēctecīgi izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu praksē.
  • Veicināt izglītojamā audzināšanas procesā būtiskāko tikumu (atbildība, centība, godīgums, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, taisnīgums, drosme, gudrība) rīcības izkopšanu, drošības un veselīga dzīvesveida izpratni un pielietošanu ikdienā.

Plānotais rezultāts:

  • Pozitīvas uzvedības aktualizēšana un atbalstīšana ikdienā ( iestādē notiekošajos procesos, ekskursijās, pārgājienos).
  • Tikumu izkopšana, izmantojot literāros darbus un iestādes darbinieku personīgo pieredzi un rīcību.

Sekmēt bērna personības apzināšanos un attīstību, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas, pieredzi, mērķtiecīgi attīstot domāšanas prasmes, radošumu un pašizpausmi.

Plānotais rezultāts:

  • Individuālā pieeja izglītojamajiem;
  • Nodarbību plānošana un grupas vide atbilstoši bērnu interesēm un vajadzībām.

Turpināt pilnveidot iestādes darbinieku un izglītojamo vecāku mērķtiecīgu sadarbību. Veicināt izglītojamo izpratni par ģimeni kā vērtību.

Plānotais rezultāts:

  • Individuālas konsultācijas ar izglītojamo vecākiem;
  • Kopīgas izstādes, radošās darbnīcas, pasākumi;
  • Sportiskās aktivitātes ģimenēm;
  • Atvērto durvju dienas;

7.Citi sasniegumi.

Laika posmā no 2021. gada 1.februāra līdz 12.februārim, saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2021. gada 25. janvāra rīkojumu Nr.1D-06e/42 „Par akreditācijas ekspertu komisijas izveidi” .notika vadītājas profesionālās darbības novērtēšana.

Raksturojot iestādes stiprās puses, ekspertu komisija ieteica:

Turpināt pilnveidot izglītojamo labizjūtas nodrošināšanu, iesaistoties visai iestādes saimei.

Turpināt meklēt risinājumus izglītības iestādes vides pilnveidošanā un mācību metožu dažādošanā.

Turpināt atbalstīt un veicināt katra darbinieka personisko un profesionālo attīstību, akcentu liekot uz digitālās pratības uzlabošanu un IKT izmantošanu darba pienākumu veikšanai.

Izglītības iestādes vadītājs

 

(paraksts)

(Agrita Loca)

 

                                                 

 

Aizvērt

 

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde „Gaismiņa”

2019./2020.
Mācību gads
Pašnovērtējuma ziņojums 

Reģistrācijas Nr. 2801901403
Vaļņu iela5, Jelgava LV-3001
Tālrunis 63029287
e-pasts: [email protected]
mājas lapas adrese: gaismina.lv
Vadītāja Agrita Loca

Lasīt tālāk

                                                                                                                                                                                                          

Saturs

1.Pirmsskolas izglītības iestādes vispārējs raksturojums. 3

2.Pamatjomu vērtējums. 5

2.1. Mācību saturs- iestādes īstenotās izglītības programmas. 5

2.2. Mācīšana un mācīšanās. 6

2.2.1.Mācīšanas kvalitāte

2.2.2 Mācīšanās kvalitāte. 9

2.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa. 11

2.3. Izglītojamo sasniegumi. 12

2.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā. 12

2.4. Atbalsts izglītojamajiem. 13

2.4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociāli pedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana. 13

2.4.2. Atbalsts personības veidošanā. 15

2.4.3.Atbalsts karjeras izglītībā. 18

2.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai. 18

2.4.5. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni. 19

2.5. Iestādes vide. 20

2.5.1. Mikroklimats. 20

2.5.2. Fiziskā vide. 22

2.6. Iestādes resursi 23

2.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 23

2.6.2. Personālresursi 24

2.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. 25

2.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana. 25

2.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība. 26

2.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām. 27

3.Turpmākā attīstība. 29

1.Pirmsskolas izglītības iestādes vispārējs raksturojums.

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Gaismiņa” (turpmāk tekstā – iestāde) dibinātājs ir Jelgavas pilsētas dome, juridiskā adrese – Vaļņu ielā 5, Jelgavā, LV-3000

Pirmsskolas izglītības iestāde „ Gaismiņa” atrodas pilsētas centrā, Vaļņu ielā 5.  Iestāde atvērta no 1962. gada, darbojās piecas grupas, kurās uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma līdz 7 gadu vecumam. Mācību valoda- latviešu.

Pirmsskolas iestādi ietver zaļās zonas teritorija, kurā aug dažādu koku sugas, košuma krūmi un puķu stādījumi. Tuvumā atrodas plašs skvērs un Raiņa parks. Iestāde ir vecāku pieprasīta, jo bērni to apmeklē  no paaudzes paaudzē.

  1. gadā veikta ēkas siltināšana, 2013. gadā veikts fasādes remonts.

Visā iestādes ēkā ir nomainīti logi, uzstādītas koda durvis ar drošības pogu no iekšpuses. Apkārt ēkai ieklāts bruģa segums, nomainītas kanalizācijas akas.

2016.gadā uzstādīta zibens aizsardzības sistēma.

2017.gadā atjaunots žoga posms no Vaļņu ielas puses, kā arī sadarbojoties ar kaimiņiem  SIA „Jelgavas ūdens”  2017. gadā nomainīts  žogs „Skudriņu” un Spārīšu” grupu laukumiem un 2019. gadā “Bitīšu” grupai.

  1. gadā veikts virtuves kapitālais remonts, jaunu iekārtu iegāde un ventilācijas sistēmas izbūve.

Iestādē tiek realizēta izglītības programma:

  • pirmsskolas izglītības programma ( izglītības programmas kods 0101 1111, licence Nr. V-3767, 2011.27.01.)

Iestādi 2019./2020.  mācību gadā  apmeklē 114 izglītojamie.

Bērnu skaits grupās 2019./2020.

Grupas Izglītojamo skaits
Spārītes 24
Tauriņi 19
Mārītes 24
Skudriņas 23
Bitītes 24

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi un darbinieki rūpējas par bērnu veselību, fizisko un garīgo labklājību, nodrošina ar nepieciešamajiem uzskates un izdales materiāliem, rotaļlietām, spēlēm, atbilstoši bērna vecumam, interesēm un attīstībai. Veicina personības individuālu veidošanos radošā darbībā.

2019./2020. mācību gadā Iestādē strādā  10 pirmsskolas skolotāji, mūzikas skolotāja, sporta skolotāja un tehniskais personāls, 11 darbinieki. Par bērnu veselību un attīstību rūpējas medicīnas māsa un  skolotājs logopēds, kurš strādā ar 5-6 gadīgiem bērniem. Sadarbojamies ar Iekļaujošās izglītības atbalsta centru (IIAC).

Izglītības iestādes pedagogi regulāri apmeklē tālākizglītības kursus. Viens pedagogs ieguvis pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas pirmo pakāpi. Divi pedagogi ieguvuši bakalaura un viens maģistra grādu. Viens skolotāja palīgs uzsācis studijas Latvijas universitātē.

Pirmsskolas izglītības iestādes „Gaismiņa” izglītojamajiem tiek  piedāvātas interešu izglītības programmas -ritma un sporta deju pulciņš, angļu valodas pulciņš, mūzikas pulciņš.

Iestādes  budžetu veido valsts mērķdotācijas pedagogu algām, Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzekļi un maksas pakalpojumi.

 2019./2020. mācību gads Pašvaldības budžets Maksas pakalpojumi Mērķdotācijas Kopā (euro)
Apstiprināts gadam Apstiprināts gadam Apstiprināts gadam Apstiprināts gadam
Resursi izdevumu segšanai – kopā 241988 6309 26916 274 713

 

Ēdināšanas pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādē sniedz  SIA „ Fama”

(pakalpojuma līguma Nr.10, 19.07.2019.).

Iestādes darbība pamatojās uz valsts un pašvaldības uzstādījumiem un Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes „Jelgavas izglītības pārvalde” darbības galvenajiem virzieniem 2019./2020. mācību gadam.

Gatavojot Iestādes pašnovērtējuma ziņojumu tika veikta-iestādes dokumentu analīze, mācību sasniegumu analīze, iestādes datu analīze, iestādes budžeta analīze, kontroles un uzraudzības dienestu datu analīze, pedagogu, tehnisko darbinieku un vecāku anketēšanas rezultāti,  3 gadu  attīstības un  gada darba plānu analīze.

Vīzija: Ģimenes un pirmsskolas savstarpējā mijiedarbība – radošas, drošas, garīgi bagātas, fiziski veselas un sociāli aktīvas personības veidošanās procesa pamats.

Misija: Mācīt un audzināt savas valsts pilsoņus, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības un veicinot fizisko attīstību.

Moto: No sirds uz sirdi….

Vērtības: Ģimene, Latvijas valsts

Tikumi: Cieņa, atbildība, pieklājība

Iestādes mērķi un uzdevumi 2019./2020. mācību gadam

Mērķis:

  1. Labvēlīga, attīstību veicinoša emocionālā un fiziskā vide, kurā augstu tiek vērtēta katra indivīda personība un  veicināta uz savstarpēju cieņu balstīta sadarbība.

 Uzdevumi:

  • Veidot izglītojamajiem drošu, pieejamu, mērķtiecīgi iekārtotu, uz attīstību virzītu, attiecīgā vecumposma prasībām atbilstošu, izglītojošu mācību vidi:
  • Grupu fiziskās vides sakārtošana, analizēšana, pilnveidošana.
  • Pakāpeniska pāreja uz mācību darba organizāciju centros.
  • Jaunā mācību satura pakāpeniska aprobācija.
  • Runājošās sienas izveide, visās vecuma grupās.
  • Nodarbību plānošana atbilstoši bērnu interesēm un vajadzībām.
  • Kursi, semināri pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
  • Savstarpēja pieredzes apmaiņa starp grupu pedagogiem, citām pirmsskolas izglītības iestādēm.
    • Sekmēt uz savstarpēju cieņu balstītas sadarbības formas, mērķtiecīgi attīstot domāšanas prasmes, radošumu un pašizpausmi.
  • Diferencēta pieeja izglītojamajiem.
  • Atbalstīt un rosināt pašizpausmes – spēju sevi prezentēt, patstāvīgu darbību, radošumu, radošo darbību, personīgās pieredzes gūšanu, u.c.

Mērķis:

  1. Sekmēt izglītojamo personības attīstību un atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, citiem cilvēkiem, Latvijas valsti un morāles vērtībām.

Uzdevumi:

  • Turpināt pilnveidot mērķtiecīgu sadarbību starp izglītojamā ģimeni un pirmsskolu.
  • Organizēt vecāku sapulces.
  • Mācību gada laikā kopā ar izglītojamo ģimenēm organizēt radošās darbnīcas, kopīgus pasākumus, teātra izrādes, projektus.
  • Organizēt un plānot atvērto durvju dienas.
  • Veikt regulāras individuālas pārrunas ar izglītojamā vecākiem par mācību procesa norisi un izglītojamā sasniegumiem.
    • Mācību procesā akcentēt tikumu un vispārcilvēcisko normu nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē.
  • Ievērot iestādes un grupu iekšējās kārtības noteikumus.
  • Ievērot iestādes “Ētikas kodeksu”.
  • Rotaļdarbībās akcentēt un mācīt tikumu nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē.

2.Pamatjomu vērtējums.

2.1. Mācību saturs- iestādes īstenotās izglītības programmas

Mācību procesu izglītības iestādē īsteno atbilstoši izglītības programmai – kods 0101 1111.

Pirmsskolas izglītības iestādē „Gaismiņa” katram vecumposmam ir izstrādāts dienas ritms, kurā darbojoties tiek īstenota kompetenču pieeja mācību procesā. Plānojot mācību procesu pedagogs ņem vērā vecumposma īpatnības un katras  tēmas apguvei paredz laika periodu. Par dienas ritmu vecāki tiek informēti grupas vecāku sapulcē un tā tiek izvietota vecāku informatīvajos stendos.

Pedagogi plāno mācību satura apguves secību, tematu apguvei paredzēto laiku, mācību līdzekļus.

5-6 gadīgo izglītojamo grupās tiek organizētas ģenerāltīrīšanas dienas, iesaistot pašus izglītojamos un apgūstot svarīgas, dzīvei nepieciešamas prasmes, turpinām apgūt un pilnveidot pašapkalpošanās prasmes ēdienreizēs.

Izglītojamo sasniegumu vērtēšana:

  1. individuālās attīstības kartes;
  2. gatavība skolai;
  3. logopēdisko bērnu izvērtējums;
  4. grupas izglītojamo individuāli izvērtējumi – stiprās, vājās puses;
  5. izglītojamo izvērtēšana temata sākumā un beigās;
  6. mutiski izteikts vērtējums ikdienā;
  7. izglītojamie veic pašvērtējumu par ikdienā paveikto darbu;
  8. izglītojamie veic savstarpēju vērtēšanu, uzsverot pozitīvo, nosaucot paveiktās darbības, kas izdevušās;

Pedagogiem ir iespēja doties pieredzes apmaiņā uz citām pirmsskolas izglītības iestādēm, pie kolēģiem, darba procesā  izmantot interneta resursus, projektoru un interaktīvo tāfeli.

Mācību gada plānā tiek iekļauti temati, kas veido izglītojamā attieksmi pret sevi, apkārtējiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un Latvijas valsti, audzinot patiesus savas valsts patriotus un akcentējot tikumus – atbildība, cieņa, pieklājība.

Izglītības iestādē katru izglītojamo novērtē kā personību, ar  empātiju pret viņa  darbību, sniedzot iespēju pētīt un izzināt, ņemot vērā izglītojamā izteikumus un pasaules skatījumu (izglītojamā pieredzes izzināšana), izglītojamā iniciatīvas veicināšana (atbalsts viņa interesēm, emocijām un pētnieciskajai darbībai).

Pamatizglītības apguvei atbildīgi ir sagatavoti 32 izglītojamie.

Stiprās puses:

Izglītības iestādē strādā atbildīgi, zinoši pedagogi.

Veiksmīgi uzsākta kompetenču pieejas īstenošana.

Radoša pieeja mācību procesam.

Turpmākā attīstība:

Pilnveidot pedagogu kompetences.

Praktisko zināšanu nostiprināšana un pielietošana.

Pamatojoties uz jauno mācību saturu mainīt iestādes fizisko vidi.

Vērtējums: Labi

 2.2. Mācīšana un mācīšanās

2.2.1.Mācīšanas kvalitāte

Mācību darbs pirmsskolas izglītības iestādē „ Gaismiņa” tiek plānots, nosakot izglītības darba mērķus un uzdevumus iestādes attīstības plānā un katram mācību gadam, kas izriet no Valsts un Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes noteiktajām prioritātēm.

Turpinām pagājušajā mācību gadā iesākto un organizējam āra nodarbības. Rotaļdarbību saturu un mācību metodes skolotāji izvēlas paši – tas var būt darbs grupās, individuāli veicams uzdevums, vai darbs visiem grupas bērniem kopā. Skolotājas izmanto iespēju un dodas uz tuvākajiem parkiem, lai tur, vērojot un reāli darbojoties, iepazītu dabu. Šajā mācību gadā skolotājas vairāk rosina bērnus darboties pašiem, veikt cēloņsakarību analīzi un izsecināt, kas būs nākošais solis, lai veiktu doto uzdevumu.

5-6 gadīgo grupas, reizi mēnesī,  apmeklē Jelgavas sporta halli.

Sadarbībā ar iestādes logopēdi esam izveidojuši individuālo mācību plānu izglītojamajam. Veidojam sadarbību ar vecākiem un regulāri tiekamies, lai apspriestu un izanalizētu sasniegtos rezultātus.

Iestādes logopēde organizē tikšanās ar izglītojamo vecākiem un kopīgi veic darbu pie runas korekcijas.

Logopēde, nepieciešamības gadījumā, informē skolotājas par atsevišķu izglītojamo attīstības progresu un rosina risināt problēmsituācijas. Visu grupu skolotājas mācību procesā pielieto logopēda sagatavotos materiālus valodas attīstībai. Logopēde ir izstrādājusi interaktīvos materiālus runas un valodas attīstībai.

Šajā mācību gadā vecākiem pieejami atspoguļojam tematu, jomu sasniedzamos rezultātus, aktualizējamos tikumus un caurviju prasmes. Grupās ir izveidotas “Runājošās sienas” uz kurām tiek izvietota aktuālā informācija par apgūstamo tematu, atspoguļotas izglītojamo zināšanas, domas un svarīgākie secinājumi.

Ceļā uz kvalitatīvu izglītību, pilnveidojam grupu fiziskās vides – mainām mēbeļu izkārtojumu, lai rastu iespēju veidot vairāk brīvās vietas rotaļām un praktiskai darbībai, pārskatām rotaļmateriālo bāzi un izvietojam to izglītojamajiem pieejamu, atbilstoši tematam un  skolotājas plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem jomās. Grupas vidē tiek izvietoti atbilstoši mācību līdzekļi.

Pilnveidojam pašapkalpošanās prasmju apgūšanu. Rosinām skolotājām, skolotāju palīgiem ļaut izglītojamajiem iesaistīties grupas telpas uzkopšanā, sakārtot savu darba vietu gan pirms, gan pēc rotaļām, veidot izpratni, kur stāv lietas, kuras būs nepieciešamas, lai veiktu skolotājas dotos uzdevumus. Veidojam vidi tā, lai izglītojamajiem būtu skaidrs rīcības plāns un viņi ar pārliecību varētu rīkoties dažādās sadzīviskās situācijās.

Trīs grupās esam uzsākuši pašapkalpošanos pie galda – izglītojamie paši liek ēdienu, aiznes netīros traukus. Grupās ir dežuranti, kuri palīdz skolotāja palīgam sakārtot galdus pirms un pēc ēšanas. Izglītojamie praktiskā darbībā apgūst prasmes, kuras reāli būs pielietojamas ikdienas dzīvē.

Mācību procesa dažādošanai izmantojam interaktīvos materiālus, projekcijas, pieaicinām teātrus un muzikālās apvienības.

Skolotājas veido veiksmīgu sadarbību ar vecākiem aicinot iesaistīties mācību procesā  – vecāku viesošanās iestādē, radošā darbošanās kopā-rīta un pēcpusdienas cēlienos.

Ņemam vērā vecāku ieteikumus un ierosinājumus daudzveidīgu aktivitāšu nodrošināšanai.

Grupu skolotājas meklē pieeju katram izglītojamajam, pievēršot uzmanību tam, lai visi justos droši un spētu brīvi darboties. Grupu skolotājas izstrādā rotaļdarbību saturu – tās tiek strukturētas, veicinot mērķu un izvirzīto uzdevumu sasniegšanu. Gan bērni, gan skolotājs ir līdzvērtīgi pedagoģiskā procesa veidotāji un aktīvi dalībnieki.

Covid-19 pandēmija ieviesa korekcijas gan mācīšanas, gan mācīšanās procesā. Situācija parādīja gan vadības komandas gan grupu komandu prasmi reaģēt neparedzētos apstakļos. Mācību darbs tika plānots un organizēts attālināti, sadarbībā ar izglītojamo vecākiem. Katru nedēļu vecākiem tika sūtīti skolotāju izstrādāti uzdevumi, kas veicami kopā ar bērnu un saņemta atgriezeniskā saite. Skolotājas attālinātā darba laikā izstrādāja mācību materiālus, ar mērķi tos pielietot mācību procesā, pēc pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu atcelšanas.

Lai pilnveidotu savu pedagoģisko kompetenci pedagogi apmeklē profesionālās pilnveides kursus, Covid -19 pandēmijas laikā to veica tiešsaistē.

Situācijai valstī normalizējoties izvērtējām attālinātā darba veiksmes- aktīva iestādes padomes vecāku iesaistīšanās, uzlabojās skolotāju IT prasmes ( izmantojām iekšējos resursus un apmācījām skolotājus iestādē), individuāla sazināšanās ar vecākiem un izglītojamajiem, informācija vecākiem tika nodota īsi, precīzi un kodolīgi, saņemta atgriezeniskā saite.

Šajā mācību gadā īstenotie projekti un pasākumi kopā ar darbiniekiem un vecākiem:

  1. “Labākie tēti satiekas “Gaismiņā”.”
  2. Lāčplēša dienas gājiens uz pieminekli.
  3. “Mans vaļasprieks.”
  4. Spēle “Makšķerēšana.”
  5. “Manas ģimenes mīļākā vieta Jelgavā.”
  6. “Mans vārds uz Latvijas akmens.”
  7. “Seno lietu otrā dzīve.”
  8. Ziemassvētku dāvanu paciņas SAC “Zemgale” iemītniekiem.

Iestādē strādājām pie tā, lai materiālā bāze un pieejamie materiāli izglītojamajiem ir atbilstoši un veidotu interesi praktiski darboties. Lai paaugstinātu mācīšanas kvalitāti esam pārskatījuši un papildinājuši grupu materiālo bāzi. Pastiprināti pievēršam uzmanību materiālu atbilstībai tēmai.  Pamatojoties uz jauno mācību saturu esam uzsākuši āra un grupu fiziskās vides izvērtēšanu un papildinājuši āra vidi ar aktivitāšu centriem:

  1. Muzikālā siena;
  2. Āra virtuve;
  3. Līdzsvara takas;
  4. Iztēles, konstruēšanas un radošas darbošanās centrs;
  5. Aktivitāte – koka vilciens;
  6. Tāfele “Vilcieniņš”.

Aktualizējām mājturības nodarbības, visās grupās, reizi mēnesī, gatavojām:

  1. sviestmaizes
  2. saldās picas,
  3. smilšu cepumus,
  4. dārzeņu/augļu salātus,
  5. piparkūkas,
  6. riekstiņus,
  7. kūkas,
  8. ķiploku maizes,

Degustējām dažādas tējas, vecāku sarūpētās pankūkas, dārzeņus un spiedām sulas.

Esam aktualizējuši grupu iekšējās  kārtības noteikumus. Skolotājiem grupās ir ierosināts pārdomāt to izvietojumu un funkcionalitāti.

Pedagogu sapulcēs, darbsemināros, tiek aktualizēti jautājumi par grupu fizisko vidi, komunikāciju ar izglītojamajiem un viņu vecākiem.

Ieviešot jauno mācību saturu mainījām ikmēneša skolotāju sapulču formu- organizējot individuālās grupu sapulces, kur kopīgi plānojām tematus un padziļināti iepazināmies ar “Skola 2030” materiāliem. Saņēmām atbalstu no ZRKAC speciālistes pirmsskolas jautājumos Ievas Daknes. Aktuālu jautājumu risināšanai pieaicinām IIAC (Iekļaujošās izglītības atbalsta centra) speciālistus.

Pieredzes apmaiņas pasākumā esam apmeklējuši JPPPII „Kamolītis”, Babītes novada PII “Saimīte”, Mārupes PII “Zeltrīti’.

Lai iepriecinātu PII “Gaismiņa” apkārtnē dzīvojošos un strādājošos cilvēkus, 4-6 gadīgo grupu izglītojamie paši izgatavoja Ziemassvētku apsveikumus un nogādāja adresātiem.

Darba plāna izveidošanā piedalās iestādes kolektīvs, Iestādes padome, tiek ņemti vērā vecāku un darbinieku ieteikumi.

99% vecāki ir apmierināti ar izglītības kvalitāti izglītības iestādē.

Stiprās puses: 

Veiksmīga grupu skolotāju sadarbība ar logopēdu.

Eksperimentu veikšana  atbilstoši gadalaikam un tēmām.

Veiksmīga sadarbība ar izglītojamo vecākiem.

Radošs  darbs ar izglītojamajiem.

Turpmākā attīstība:

Turpināt organizēt jēgpilnas rotaļdarbības āra vidē – veicot eksperimentus un pētījumus, dodoties mācību ekskursijās un pārgājienos.

Pilnveidot izglītojamo sociālās iemaņas.

Paaugstināt izglītības vides kvalitāti.

Sekmēt atvērtu un vienotos mērķos balstītu sadarbību – skolotāji, vecāki, izglītojamie.

Pilnveidot sadarbību ar izglītojamo vecākiem, lai sekmētu  bērnu attīstību.

Pilnveidot pedagogu un skolotāju izpratni, ka visu pārmaiņu sākums ir manī pašā.

Skolotāju un skolotāju palīgu lomas maiņa-uzticēt uzdevumus izglītojamajiem.

Vērtējums: Labi

2.2.2 Mācīšanās kvalitāte.

Izglītības iestāde nodrošina izglītojamajiem iespēju saņemt savām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību. Izglītojamajiem ir iespēja  brīvi izteikt savas domas un jūtas, tā sekmējot atklātību, kas ir būtiska iniciatīvas un pašrealizācijas attīstībai. Mācību process tiek organizēts mērķtiecīgi, informējot izglītojamos par mācību darba izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Mācību gada sākumā vecāki tiek iepazīstināti ar darba organizāciju grupā – dienas ritmu, iekšējās kārtības noteikumiem, iestādes darba plānu. Visa mācību gada garumā skolotāji kopā ar vecākiem pārrunā izglītojamo sasniegumus, vecāki iepazīstas ar bērnu darbiem.

Iestādē tiek veikta precīza izglītojamo kavējumu uzskaite un analīze. Katru rītu no plkst.7:00-8:15 iestādes medmāsas pieņem telefonisko informāciju par kavējumiem, veic apkopojumu un informē grupu skolotājus. Regulāri tiek apzināti kavējumu iemesli un nepieciešamības gadījumā ar vecākiem tiek veiktas pārrunas par izglītojamā veselības uzlabošanas pasākumiem, lai neattaisnoti kavējumi neatstātu ietekmi uz mācību sasniegumiem.

Izglītojamie tiek iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem.

Grupas telpas ir nodrošinātas ar dažāda vieda rotaļu un mācību materiāliem.

Grupās tiek veidota atbilstoša fiziskā vide, lai izglītojamie nevis mehāniski apgūtu dažādas lietas, bet jēgpilni darbotos, lai veidotos jaunu prasmju un iemaņu apgūšana, attiecīgi izglītojamo vecumposmam un interesēm.

Vērojot mācību procesu secinām, ka izglītojamie ir ieinteresēti un aktīvi  iesaistās skolotāju organizētajās aktivitātēs, kā arī darbojas pašvadīti (attīstot radošo domāšanu, novērošanas, modelēšanas prasmes un pētniecisko darbību). Skolotāji sniedz tūlītēju novērtējumu izglītojamo darbībai un sasniegumiem, motivējot  tālākai savu prasmju pilnveidošanai un attīstīšanai. Pedagogu mudināti izglītojamie veic sava darba pašnovērtēšanu.

Izglītojamajos tiek veicināta izpratne par veselīgu dzīves veidu un veselību veicinošām aktivitātēm.

Pedagogi nodrošina sava darba plānošanas un izvērtēšanas kvalitāti un atbild par rezultātiem.

Mūsu iestāde, kā vienota mācīšanās komanda, plāno un organizē mācību darbu, pamatojoties uz “Skola 2030” izstrādātajiem materiāliem.

98% vecāku ir pārliecināti, ka skolotāji bērnos rada interesi un vēlmi mācīties.

Visiem izglītojamajiem ir iespēja piedalīties iestādes un pilsētas organizētajos pasākumos.

Iestāde piedalās atbalsta programmās un projektos:

  1. “Miniphanomenta” (sadarbībā ar ZRKAC);
  2. “FasTracKids” ( sadarbība ar ZRKAC );
  3. ES Eiropas Sociālā fonda veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu projektos:

3.1. “Kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Jelgavas pilsētā”- sešgadnieku peldēt apmācība (sadarbībā ar PII “Kāpēcīši”);

3.2. Eiropas projekta ietvaros iepazināmies ar roku higiēnu, tās nozīmi ikdienas dzīvē.

  1. Akcija “Eiropas medus brokastis”, sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību.
  2. Sabiedrības Integrācijas pārvaldes rīkotajā konkursā “Riti raiti valodiņa”.

Stiprās puses:   

Radoša pedagoģiskā darbība.

Izglītojamie kvalitatīvi sagatavoti skolas uzsākšanai.

Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar iestādes logopēdu un izglītojamo vecākiem.

Turpmākā attīstība:

Pedagogu kompetences pilnveidošana.

Pedagoga pozitīvais piemērs mācību kvalitātes nodrošināšanai.

Pilnveidot vecāku un pirmsskolas izglītības  iestādes sadarbību izglītojamo mācīšanās procesa uzlabošanai.

Vērtējums: Labi

2.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa.

Izglītības iestādes galvenais uzdevums ir mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas procesu organizēt interesantu, jēgpilnu, atbilstošu bērnu spējām, vajadzībām un interesēm. Lai sekmīgi organizētu pedagoģisko procesu iestādē tiek izvērtēta mācību vide, veikti uzlabojumi, lai to padarītu motivējošāku un aktivizējošāku, izvērtējam mācību procesu un plānojam ko mainīt un kā to padarīt izglītojamajiem saistošu.

Reizi gadā iestādes darbinieki veic sava darba pašnovērtēšanu.

Izglītības iestādes darba izvērtēšanā tiek iesaistīti vecāki.

Pirmsskolas izglītības programmas apguves laikā izglītojamajiem zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņu darbībā un sasniegumos. Skolotājas, pozitīvi novērtē katra bērna veikumu, stimulējot un iedrošinot tālākajai darbībai, kā arī, neaizskarot norāda uz pieļautajām kļūdām un iesaka veidus, kā varētu darbu pilnveidot, vēlreiz paveikt to, kas nav izdevies.

Skolotājas veic izvērtējumu katra mēneša temata noslēgumā un pusgadā, aizpildot individuālās attīstības kartes, izvērtē katra izglītojamā stiprās un vājās puses.

Izglītojamo vecāki regulāri tiek informēti par bērnu sasniegumiem un grūtībām, kopīgi vienojoties par sadarbības modeli. Skolotājas regulāri komunicē ar vecākiem par viņu interesējošiem jautājumiem. Šajā mācību pusgadā uzsākām individuālo sarunu mēnešus grupās, piedāvājot vecākiem piemērotākos laikus sarunām par izglītojamā attīstību, sadarbības modeļa veidošanu utt.

Skolotājas regulāri papildina zināšanas par vecumposmu attīstības īpatnībām, lai tās ņemtu vērā vērtējot katra izglītojamā individuālo attīstību.

Esam uzsākuši darbu pie E-klases aprobācijas.

90% vecāku uzskata, ka pietiekami bieži saņem informāciju no skolotājiem par sava bērna sasniegumiem.

Stiprās puses: 

Logopēda atbalsts un iesaistīšanās pedagoģiskā darba pilnveidošanā, runas attīstības problēmu novēršanai.

Veiksmīga sadarbība ar IIAC un ZRKAC speciālisti.

Vadītājas vietnieces izglītības jomā pastiprināta 5-6 gadīgo bērnu zināšanu un prasmju pārbaude.

Turpmākā attīstība:

Sekmēt atvērtu un vienotos mērķos balstītu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.

Turpināt sadarbību ar IIAC.

Definēt mācīšanās mērķus un snieguma kritērijus. Vērtēt sniegumu atbilstoši kritērijiem un plānot turpmākās nepieciešamās vērtības.

Vērtējums: Labi

 2.3. Izglītojamo sasniegumi.

2.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā.

Visa mācību gada laikā izglītojamajiem zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos. Izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti pēc ikdienā rotaļdarbībās un brīvā laika darbībās novērotā. Skolotājas motivē un rosina  izglītojamos domāt radoši, veicot spriedumus un loģiskas, izzinošas, secīgas nākamās darbības. Mācību process notiek gan iekštelpās, gan āra vidē.

Sasniegumu novērtēšanā tiek ņemtas vērā katra izglītojamā individuālās spējas un vajadzības. Veicot vērtēšanu, tiek saņemta atgriezeniskā saite, kuras mērķis ir sadarboties, atbalstīt, palīdzēt, motivēt izglītojamo aktīvai darbībai un sasniegumu uzlabošanai.

Ikdienā apgūstamās prasmes un iemaņas –

  1. Pašapkalpošanās
  2. Sadarbība
  3. Sevis prezentēšana
  4. Pētnieciskās
  5. Lasītprasme
  6. Rakstītprasme
  7. Iztēle
  8. Pašvadīta darbošanās – radošā domāšana, savas idejas realizācija.

Par izglītojamo sasniegumiem tiek informēti izglītojamo vecāki.

98% vecāku uzskata , ka izglītības iestādē bērni laiku pavada interesanti un jēgpilni.

Stiprās puses: 

Izglītojamie radoši, aktīvi un droši iesaistās aktivitātēs.

Izglītojamie kvalitatīvi sagatavoti pamatizglītības uzsākšanai.

Turpmākā attīstība:

Plānot mācību procesu tā, lai tas būtu pietuvināts reālai ikdienas dzīvei.

Aktivizēt skolotāju palīgu iesaistīšanos mācību procesā.

Vērtējums: Labi

2.4. Atbalsts izglītojamajiem.

2.4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociāli pedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana.

Visās grupās tiek ņemtas vērā katra izglītojamā individuālās attīstības īpatnības, tiek nodrošināta individuāla pieeja, nepieciešamības gadījumā tiek sniegts atbalsts.

Iestādē ir izstrādāts atbalsta grupas darbības plāns un skolotāju rīcības plāns gadījumos, kad nepieciešams atbalsts izglītojamo uzvedības jautājumos. Administrācijas komanda meklē sadarbības iespējas, lai sniegtu skolotājiem palīdzību problēmsituāciju risināšanā (SIA “Iespēja izaugsmei”-Montesori pedagoģe Irēna Domniece).

Iestādē vienam izglītojamajam ir izstrādāts individuālā mācību darba plāns un ar vecākiem tiek organizētas regulāras tikšanās.

Vienam izglītojamajam tiek nodrošināta mājmācība, organizējot regulāras konsultācijas iestādē.

Pēc nepieciešamības tiek rīkotas individuālās sarunas ar vecākiem.

Skolotājs logopēds veic izglītojamo pārbaudi un diagnostiku pēc kuras organizē sistemātisku darbu runas un valodas problēmu novēršanai. Logopēdam ir veiksmīga sadarbība un informācijas apmaiņa ar citiem pilsētas logopēdiem.

Nepieciešamības gadījumā sadarbojamies ar Iekļaujošās izglītības atbalsta centra speciālistiem, kuri gan konsultē, gan arī diagnosticē izglītojamos.

89% vecāku atzīst, ka zina kāds atbalsta personāls ir pieejams izglītības iestādē.

Iestādē uz pilnu darba slodzi strādā medicīnas māsa, kura kontrolē bērnu veselības stāvokli, higiēnas un ēdināšanas kvalitāti iestādes virtuvē, apkopo izglītojamo kavējumus un kopā ar iestādes administrāciju kontrolē skolotāju palīgu darbu. Medmāsa izglītības iestādē ir  atbildīga par darba aizsardzību.

Izglītojamo saslimšanas gadījumā, iestādē, vecāki tiek informēti telefoniski.

Iestādē ir izstrādāts rīcības plāns infekcijas slimību saslimšanas gadījumos, un infekcijas slimību profilaktiskie pasākumi.

Izglītojamie ir informēti par iestādē izstrādāto bērnu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

Izglītības iestāde ir aprīkota ar ugunsdrošības un apsardzes signalizāciju, ir uzstādīta  zibens aizsardzības sistēma. Izglītojamie un iestādes personāls ir iepazīstināti ar evakuācijas plānu un drošības noteikumiem,  divas reizes gadā tiek veiktas evakuācijas mācības.

Iestādē izstrādātie kārtības un rīcības plāni:

  1. Darba aizsardzības rīcības plāns, darbinieku un izglītojamo drošības noteikumu ievērošanā un nodrošināšanā.
  2. Darbinieku rīcības desmit soļu plāns, ja izglītojamajam ir novērotas uzvedības problēmas.
  3. Rīcības plānas COVID-19 infekcijas uzliesmojuma gadījumā un profilaktiskie pasākumi.
  4. Rīcības plāns traumas gadījumā.
  5. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā.
  6. Rīcības plāns infekcijas slimības saslimšanas gadījumos un profilaktiskie pasākumi.
  7. Atbalsta komandas darba organizācija izglītības iestādē.
  8. Apmeklētāju uzturēšanās kārtība pirmsskolas izglītības iestādē.
  9. Nepiederošu personu uzturēšanās kārtība pirmsskolas izglītības iestādē.
  10. Kārtība, kādā bērni tiek nodoti iestādē un kā iestāde nodod bērnu vecākiem.
  11. Bērnu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība.
  12. Kārtība, kādā notiek izglītojamo vērtēšana pirmsskolas izglītības iestādē.

Iestādē izstrādātās drošības instrukcijas:

Instrukcija Nr.1.-par audzēkņu drošību telpās, kurās ir iekārtas un vielas, kuras var apdraudēt izglītojamo drošību un veselību.

Instrukcija Nr. 2.-par ugunsdrošību.

Instrukcija Nr. 3.-elektrodrošību.

Instrukcija Nr. 4.- par pirmās palīdzības sniegšanu.

Instrukcija nr. 5.-par drošību ekskursijās un pārgājienos.

Instrukcija Nr. 6.-par drošību masu pasākumos, kuros piedalās 100 un vairāk audzēkņu.

Instrukcija Nr. 7.-par drošību sporta sacensībās un nodarbībās.

Instrukcija Nr. 8.-par rīcību ekstremālās situācijās.

Instrukcija Nr. 9.- par rīcību nestandarta situācijās.

Instrukcija Nr.10.- par drošību ceļu satiksmē.

Instrukcija Nr. 11.- par drošību uz ūdens un ledus.

Instrukcija Nr.12.-par personīgo higiēnu un darba higiēnu.

Instrukcija Nr. 13.-par darba drošību veicot praktiskus darbus.

Ar instrukcijām un iekšējās kārtības noteikumiem izglītojamos iepazīstina pedagogs. Vecāki un personāls ar noteikumiem tiek iepazīstināti sapulcēs un iepazīšanos apliecina ar parakstu.

Izglītojamie apmeklē “Drošības klasi” Jelgavas pašvaldības policijā, kur interaktīvā veidā  tiek iepazīstināti ar ceļu satiksmes noteikumiem un drošību uz ceļa.

Iestādes ieejas  ir aprīkotas ar kodu atslēgām un  iekšpusē ierīkoti drošības slēdži, ir izvietota informācija par nepiederošu personu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē.

Izglītojamo drošība tiek nodrošināta – apsekojot grupu laukumus, izvērtējot grupu telpu iekārtojumu un fiziskās vides atbilstību izglītojamo vecumposmam.

Pārgājieni un ekskursijas tiek plānotas un saskaņotas ar administrāciju, vecākiem un tiek reģistrētas.

97% vecāku atzīst , ka iestādē ir nodrošināta bērnu drošība.

Stiprās puses:

Veikti pasākumi izglītojamo drošības nodrošināšanai.

Logopēda atbalsts izglītojamajiem.

IIAC iesaistīšana problēmsituāciju risināšanā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt sadarbību ar IIAC.

Jauno izglītojamo adaptācijas perioda veiksmīgs monitorings.

Veicināt katra iestādes darbinieka izpratni par līdzatbildību izglītojamo drošības un labizjūtas nodrošināšanā.

Vērtējums: Labi

2.4.2. Atbalsts personības veidošanā.

Izglītības iestādes darbinieki ar savu personīgo piemēru sekmē un rāda izglītojamajiem pozitīvas uzvedības modeli – pozitīva attieksme vienam pret otru, pret darbu, valsti, kultūras vērtībām. Personības veidošanas procesā tiek iesaistīti visi izglītības iestādes darbinieki – veidojot izglītojamajos izpratni par vērtībām, to nozīmīgumu ikdienas dzīvē un atbildību par savu rīcību.

Lai iestādes darbs būtu sistemātisks, grupu skolotāji plāno rotaļdarbību norisi un pasākumus saistībā ar iestādes darba plānu.

Visās grupās katru mēnesi tiek rīkotas mājturības nodarbības. Dažādos dienas ritma momentos izglītojamajos tiek nostiprinātas pašapkalpošanās prasmes.

Lai dažādotu pedagoģisko procesu visu mācību gadu  rotaļdarbības tiek organizētas arī ārpus ierastās grupas telpas un mācību vides – gan grupas rotaļlaukumā, gan dodoties mācību ekskursijās un pārgājienos – vērojot, pētot un darbojoties praktiski.

Pirms katras ekskursijas ārpus iestādes tiek pārrunāti drošības noteikumi un sabiedrisko normu ievērošana uz ielas, sabiedriskās vietās, transportā, rīcība  nestandarta situācijas, (instrukcijas Nr.1,  Nr. 5, Nr. 9, Nr. 10).

Iestādē tiek rīkoti daudzpusīgi personību attīstoši pasākumi.

98% vecāku atzīst, ka iestādes pasākumi un aktivitātes atbilst bērna interesēm.

Šajā pusgadā esam esam devušies ekskursijās un apmeklējuši:

  1. Tuvākos parkus – Raiņa parku, Alunāna parku, Stacijas parku.
  2. Jelgavas sporta halli (5-6 gadīgie bērni – sporta nodarbības sporta hallē).
  3. Valsts policijas Zemgales reģionālo pārvaldi “Ceļu satiksmes drošības mācību klasi”.
  4. Pilsētas bibliotēku – iepazinušies ar citu tautu literatūru, bibliotekāra profesiju.
  5. LLU dzīvnieku patversmi.
  6. PII “Kāpēcītis” obligāto peldēt apmācību.
  7. FasTracKid nodarbības.
  8. Sadarbībā ar Jelgavas Zemessardzes pārstāvjiem devušies lāpu gājienā uz Lāčplēša pieminekli.
  9. Jelgavas Kultūras namu – izrādi “Sniega karaliene.”
  10. Ziemassvētku laikā nogādājuši saziedotās dāvaniņas SAC “Zemgale” dzīvojošajiem cilvēkiem.
  11. Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejs.
  12. Gatavojuši un nogādājuši Ziemassvētku apsveikumus Jelgavas valsts ģimnāzijas audzēkņiem, tuvāko māju iedzīvotājiem un JIP,
  13. Karameļu darbnīcu.

Pie mums ciemojušies:

  1. Burbuļteātris,
  2. Izglītojamo tēti, kas iepazīstinājuši ar saviem vaļas priekiem un profesijām, stāstījuši par Latvijas valsts vēsturi,
  3. Eiropas projekta ietvaros iepazināmies ar roku higiēnu, tās nozīmi ikdienas dzīvē,
  4. Leļļu teātris “Tims”,
  5. Projekta “Eiropas medus brokastis” ietvaros biteniece Ineta,
  6. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēkņi,
  7. Teātris “Nezinītis un Zinītis”,
  8. Folkloras kopa “Knipati”,
  9. D. Rijnieks “Zīmju stāsti”,
  10. Mūzikas skolas audzēkņi,
  11. Solvita Grasmane – iepazīšanās ar kokli un kokles skaņu,
  12. Burbuļciems ar izrādi “Es ļoti gaidu Ziemassvētkus”,
  13. Veicinot veselīgu dzīvesveidu, grupās tika rīkotas veselīgo salātu dienas un sulu degustācijas, kurā izglītojamie saņēma veselīga uztura kalendāru,
  14. Kanisterapijas suņi,
  15. Tērvetes dabas parka skolotāji,
  16. Burvju triki “Abra Kadabra”.
  17. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēkņi – “Mākslas studija” Mārīšu grupā                                                                                            Ikdienā rīkojām  pasākumus, kuri ir  mūsu iestādes tradīcijas,  gadskārtu svētki un mācību gadā īstenotas skolotāju radošas idejas:
  1. Zinību dienas rīta pārsteigums – pasaku feja un našķi,
  2. Tēvu dienas pasākumi visas dienas garumā “Labākie tēti satiekas Gaismiņā”,
  3. PII “Gaismiņa” 57. dzimšanas dienas ballīte ar Saulīti un Vinniju Pūku,
  4. Miķeļdienas svinības,
  5. Dzejas dienas,
  6. Darbinieku teātra izrāde,
  7. Iestādes darbinieki ar savu hobiju prezentācijām visiem izglītojamajiem,
  8. Sportošana Olimpiskās dienas ietvaros,
  9. Mārtiņdienas svinības,
  10. novembra lāpu gājiens,
  11. Valsts svētku svinības,
  12. Adventes sveču iedegšana,
  13. “Gaismiņas” vārda dienas “Pasaku ballīte”,
  14. Ziemassvētku vecīša viesošanās “Gaismiņas” vārda dienas rītā,
  15. Ziemassvētku svinīgie pasākumi kopā ar izglītojamo vecākiem,
  16. Katru rītu, visās grupās notiek rīta rosme,
  17. “Lecam pa vecam” gada ieskandināšana,
  18. Draudzības dienas pasts, ciemošanās vienam pie otra,
  19. Pankūku diena.

Regulāri tiek veikta iestādē rīkoto pasākumu analīze, apkopoti ieteikumi un ierosinājumi.

Pasākumu organizēšanā aktīvi piedalās Iestādes padome, foto par izglītības iestādes pasākumu norisi tiek apkopoti iestādes mājas lapā un failiem.lv. Vecāki ar savu parakstu apliecinājuši, savu piekrišanu izglītojamo fotogrāfēšanai un datu apstrādei.

Turpinām sadarbību ar Jelgavas sporta halli organizējot sporta nodarbības divas reizes mēnesī.

90% vecāki uzskata, ka iestādes piedāvātie interešu izglītības pulciņi atbilst bērna interesēm. 10% iesaka papildināt ārpusnodarbību aktivitātes ar dabas zinību, inženiertehnisko un sporta pulciņiem.

Stiprās puses:

Radoša un vispusīga pieeja pasākumu plānošanā un organizēšanā.

Vecāku atbalsts un līdzdalība izglītojamo personības veidošanā, īpaši Covid- 19 pandēmijas laikā, kad notika attālinātā mācīšanās.

Regulāri organizētas sporta nodarbības Jelgavas sporta hallē.

Regulāra ekskursiju un pārgājienu organizēšana izglītojamajiem.

 Turpmākā attīstība:

Interešu izglītībā iekļaut sportisko aktivitāšu pulciņu.

Vērtējums: Ļoti labi

2.4.3.Atbalsts karjeras izglītībā.

Visa mācību gada garumā iestādes darba plānā tiek iekļauts karjeras izglītības saturs,

tiek organizētas Karjeras dienas.

Izglītojamo vecāki viesojas iestādē ar stāstījumiem par profesijām,  radošām darbnīcām, eksperimentiem.

Eksperimentēšana notiek visās grupās atbilstoši vecumposmam un izpratnes līmenim.

Pilsētas bibliotēkā izglītojamie iepazinušies ar bibliotekāra profesiju, piedalījušies radošajā darbnīcā.

Iestādes administrācija iedrošina  un motivē skolotāju palīgus pilnveidoties un apgūt pirmsskolas skolotāja profesiju.

Stiprās puses:

Mācību ekskursiju organizēšana uz pilsētas iestādēm un uzņēmumiem.

Vecāku iesaiste karjeras izglītības nodrošināšanā.

Turpmākā attīstība:

Attīstīt izglītojamajiem radošas personības īpašības.

Motivēt visus iestādes darbiniekus pilnveidoties individuālajai izaugsmei.

Vērtējums: Labi

2.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai.

Skolotājas vēro izglītojamos, saskatot katra stiprās un vājās puses un veido individuālu pieeju katram izglītojamajam.

Tiek pielietotas dažādas mācību metodes – ekskursijas, vērojumi, eksperimenti, grupu darbs, darbs pāros, individuālais darbs.

Šajā mācību gadā aktīvi sadarbojamies ar IIAC, vienam izglītojamajam esam izstrādājuši individuālo mācību plānu. Iestādes logopēde vēro un pamana izglītojamos, kuriem nepieciešama individuāla pieeja un iesaistās, lai palīdzētu grupu skolotājiem procesa organizēšanā.

Kopīgi ar skolotājām tiek meklētas metodes, kā uzlabot un pilnveidot grupu vides, individuāli izvērtējot katras grupas izglītojamo vajadzības un intereses.Tiek piedāvātas iespējas izvēlēties darbošanās virzienu – grupās ir centriņi, kuri ir brīvi pieejami visiem. Rotaļdarbībās, atbilstoši vecumposma īpatnībām, izglītojamajiem tiek dota iespēja darboties radoši, izvēlēties darba materiālus.

Pirmsskolas izglītības iestādē darbojas vairāki interešu izglītības pulciņi – tautiskās dejas, ritmika, mūzika un angļu valoda.

Stiprās puses:

Uzsākta izglītojamo stipro un vājo pušu izvērtēšana.

Turpmākā attīstība:

Pilnveidot pedagogu zināšanas mācību darba diferencēšanā.

Vērtējums: Labi

2.4.5. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni.

Iestādes darbinieki un vecāki strādā vienotā komandā un savstarpējā sadarbībā, veicot kopēju izglītojamo audzināšanas un izglītošanas darbu. Vecāki par iestādes darbu tiek informēti grupu vecāku sapulcēs, individuālajās tikšanās reizēs, vecāku informācijas stendos. Pirmsskolā darbojas Iestādes padome, tās sastāvā ir pa vienam vecāku pārstāvim no katras grupas, divi pedagogu pārstāvji, vadītājas vietniece izglītības jomā un iestādes vadītāja. Par pieņemtajiem lēmumiem un rīcības plānu Iestādes padomes pārstāvji informē grupu vecākus.  Atbalstot Iestādes padomes vecāku ieteikumu izveidotas  WhatsApp grupas , kas nodrošina operatīvu savstarpējo saziņu.

Covid-19 pandēmijas laikā katras grupas iestādes padomes pārstāvji saņēma attālinātā mācību darba uzdevumus, tos pārsūtot grupas vecākiem un sūtīja atgriezenisko saiti. Iestādes vadības komanda WhatsApp regulāri informēja vecākus par iestādes darba ritmu Covid-19 laikā. 5-6 gadīgo grupu skolotājas, nepieciešamības gadījumā, vecākus konsultēja telefoniski. Grupu skolotājas izglītojamajiem sūtīja video sveicienus un iedrošinājumus vecākiem.

Uzsākot jauno mācību gadu tika rīkotas jauno vecāku  un grupu vecāku sapulces, kurās iepazīstinājām  ar izglītības iestādi, tās mērķiem un mācību gada prioritātēm, iekšējās kārtības noteikumiem, grupu pedagogiem, ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju, atbalsta personālu, mācību gada darba plāna svarīgākajiem punktiem.

Veiksmīgi veidojam sadarbību: pirmsskolas izglītības iestāde – vecāks – IIAC, sniedzot vairāku izglītojamo veiksmīgai attīstībai nepieciešamo atbalstu.

Iestādes logopēde organizē informatīvas tikšanās ar vecākiem, izstāstot par izglītojamo valodas traucējumiem un piedāvājot vecākiem iespēju papildus, ar logopēdisko vingrinājumu palīdzību, darboties mājās.

Izglītojamo vecāki tiek aicināti piedalīties ikdienas mācību procesos pastāstot par savu profesiju, demonstrējot savus vaļaspriekus un iepazīstinot ar dažādām amatniecības prasmēm.

Aizvadītā mācību gada pirmajā pusgadā organizējām projektu, kuru īstenojām ar vecāku palīdzību – Fotogrāfē un iepazīsti Jelgavu.

Ziemassvētku laikā notika dažādas labdarības akcijas, kurās palīdzējām gan patversmē esošiem dzīvniekiem, gan SAC “Zemgale” mītošajiem ļaudīm.

Mājturības nodarbībās ar vecāku atbalstu gatavojām – maizītes, Latvijas dzimšanas dienas tortes, salātus, cepumus, picas, ābolmaizītes, piparkūkas, notika dažādu augļu un dārzeņu degustēšana un pētīšana.

Pirms Covid-19 pandēmijas, trijās grupās rīkojām individuālo sarunu dienas, vecākiem bija iespēja izvēlēties sev piemērotāko laiku.

Vismaz divas reizes gadā notiek Iestādes padomes sapulce. Vecāki regulāri tiek informēti par iestādē notiekošo, tiek ņemti vērā ieteikumi un ierosinājumi iestādes darba uzlabošanai. Vecāku ierosinājumiem un ieteikumiem iestādes centrālajā ieejā novietota ieteikumu un ierosinājumu pasta kaste, informācija vecāku stendos.

Vērojumi liecina, ka vecāku vēlme iesaistīties iestādes ikdienas dzīvē un ieinteresētība sava bērna attīstības veicināšanā ir augusi. Veicot vecāku aptaujas anketu apkopojumu, varam secināt, ka vecāki iestādi vērtē pozitīvi un ir apmierināti ar darbu, kas tiek veikts viņu bērnu labā.

Pirmajā mācību pusgadā, par godu Latvijas valsts jubilejai, aicinājām vecākus piedalīties “Uguns zīmju” iedegšanā Hercoga Jēkaba laukumā.

Sadarbībā ar Bitīšu grupas vecāku tika organizēta tikšanās ar Zemessardzes bataljona karavīriem un kopīgs lāpu gājiens uz Lāčplēša pieminekli.

Stiprās puses:

Veiksmīga sadarbība ar vecākiem.

Savlaicīga un precīza informācijas aprite.

Novērota pastiprināta vecāku interese par izglītojamā sasniegumiem.

Turpmākā attīstība:

Organizēt izglītojošus pasākumus vecākiem par viņiem aktuālām tēmām saistībā ar izglītojamajiem.

Organizēt individuālās sarunas ar izglītojamo vecākiem – kā alternatīvu vecāku sapulcēm.

Vērtējums: Ļoti labi

2.5. Iestādes vide

2.5.1. Mikroklimats

Izglītības iestāde ir bagāta ar tradīcijām- Zinību diena, gadskārtu ieražu svētki, muzikālās pēcpusdienas, kurās izglītojamie tiek iepazīstināti ar dažādiem mūzikas instrumentiem, Gaismiņas vārda diena, putnu dienas ar Jelgavas 4. vidusskolas orķestra piedalīšanos, iestādes darbinieku un vecāku teātra izrādes izglītojamajiem, saules modināšanas svētki, ģimenes svētki, Jāņu ielīgošana, ekskursijas, teātru un koncertu viesošanās iestādē, Latvijas valsts dzimšanas dienas svinības. Pasākumu organizēšanā un  realizēšanā iesaistās viss personāls un vecāki. Kopējā sadarbībā nostiprinām  lepnumu un piederību savai iestādei. Šogad, Covid-19 pandēmijas dēļ, otrajā mācību pusgadā daudzi pasākumi tika atcelti.

Mērķtiecīgi veidojam savu tēlu sabiedrībā – organizējot pasākumus iestādē, piedaloties un atbalstot Jelgavas pilsētas rīkotos pasākumus, iestādes mājas lapā publicējot informāciju par aktuālākajiem notikumiem.

Izglītības iestādi raksturo radošs, atbalstošs un uz izaugsmi vērsts  kolektīvs, kur katrs ir gatavs uzņemties atbildību, iesaistoties darba plānošanā, pasākumu organizēšanā un vadīšanā.  Pedagogiem ir vienlīdzīga, godīga attieksme pret visiem izglītojamajiem.

Iestāde ir mājīga, izglītojamajiem un vecākiem pievilcīga. Rūpējamies, lai katrs izglītojamais iestādē būtu gaidīts un sajustu mīlestību, kas staro no sirds uz sirdi. Gan bērnu, gan darbinieku, gan vecāku labizjūta ir mūsu iestādes kvalitātes indikators.

Katra mācību gada sākumā iestādes darbinieki tiek atkārtoti iepazīstināti ar iekšējās kārtības un darba kārtības noteikumiem. Iestādē ir izstrādāts ētikas kodekss. Savu iepazīšanos ar noteikumiem darbinieki apliecina ar  parakstu žurnālā.

Iestādē tiek organizēti komandas saliedēšanas pasākumi, kuros viesojies psihologs Kaspars Bikše. Izglītojošus seminārus vadīja biedrības “Iespēja izaugsmei” dibinātāja Irēna Dominiece un ZRKAC speciāliste pirmsskolu jautājumos Ieva Dakne. Darbinieki tiek sumināti jubilejās, kā arī sarūpēti pārsteigumi citās svētku reizēs, piemēram “Valentīndienas burziņš” ar vafeļu cepšanu.

Iestādes administrācija respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, tehnisko darbinieku un vecāku ierosinājumus un ieteikumus, novērtē sasniegto.

Konfliktsituāciju gadījumā tiek meklēts tūlītējs risinājums. Nepieciešamības gadījumā, piesaistīti atbalsta speciālisti.

96% vecāku pozitīvi vērtē mikroklimatu izglītības iestādē- saskarsmi, sadarbību, attieksmi.

Darbiniekiem ir iespēja apmeklēt apmaksātus profesionālās pilnveides kursus.

Iestādē ir labvēlīgs, sirsnīgs mikroklimats. Pedagogi savstarpēji sadarbojas, bagātinot viens otru ar pieredzi un idejām.

Iestādes ikdienā tiek akcentēta cieņpilna attieksme pret Latvijas valsti, Jelgavas pilsētu, ģimeni, dabu, uzsvērta vērtību un tikumu nozīme cilvēka dzīvē.

Izglītības iestāde ievieš un pilnveido tradīcijas, lai nodrošinātu savstarpēju cieņu un labvēlīgu attieksmi vienam pret otru, rosinātu iecietību, empātiju, lai izglītojamie, viņu vecāki un personāls iestādē justos komfortabli.

Iestādes īsteno savu moto – No sirds uz sirdi!

Stiprās puses:

Radošs, atbalstošs un uz izaugsmi vērsts  kolektīvs.

Piederības apziņas veicināšana savai izglītības iestādei – izglītojamajiem, personālam, vecākiem.

Turpmākā attīstība:

Kolektīva saliedēšanas pasākumi.

Reizi pusgadā organizēt vadības un darbinieku individuālās pārrunas.

Organizēt iestādes darbinieku pieredzes apmaiņas braucienu.

Vērtējums: Labi

2.5.2. Fiziskā vide

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde „ Gaismiņa” atrodas pilsētas centrā, Vaļņu ielā 5, norobežotā teritorijā. Iestādes  kopējā platība ir 658 kvadrātmetri, teritorijas platība ap iestādi 2000 kvadrātmetri. Par teritorijas uzturēšanu kārtībā rūpējas iestādes tehniskais personāls, iesaistot izglītojamos – stādīšanas, ravēšanas, lapu grābšanas darbos. Pie izglītības iestādes ir uzstādīts ātruma valnis. Iestādes teritorijā atrodas  pieci grupu laukumi, sporta laukums un saimnieciskā zona, kura ir daļēji norobežota. Šajā mācību gadā tika plānota saimnieciskās ēkas rekonstrukcija, bet nepietiekamu budžeta līdzekļu dēļ, rekonstrukcijas projekta izstrādi un plānotos darbus jāpārceļ un 2021. gadu.

2019./2020. mācību gadā veikti remontdarbi divos vējtveros, jumta konstrukciju pastiprināšanas darbi un  ventilācijas šahtu tīrīšana.

Izglītības iestādes ēka ir divstāvu ar trim ieejām un divām evakuācijas izejām. Pirmsskolas iestādes vide ir bērnu attīstību veicinoša, regulāri tiek veikti remonti.

Mācību procesa dažādošanai skolotāju telpā uzstādīta interaktīvā tāfele, zālē pieejams projektors. Iestādes pamatfunkciju nodrošināšanai iegādāti jauni datori un printeris skolotāju telpā. 2019./2020. mācību gadā, divās grupās tika aprobēta E- klase, no

2020./2021. mācību gada E-klase tiks ieviesta atlikušajās trīs grupās. Visi materiāltehniskie līdzekļi un iekārtas ir darba kārtībā. Atbildīgās personas iestādē veic materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, konstatē bojājumus un novērš tos. Pedagogi tiek rosināti efektīvi un racionāli izmantot iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu.

Iestādes tehniskie darbinieki realizē administrācijas un skolotāju idejas laukumu labiekārtošanā, ir izgatavota āra virtuve, muzikālā siena, līdzsvara takas, aktivitāšu centrs, tāfele “vilciens”.

Taurenīšu grupā iegādāta jauna smilšu kaste. Demontēta Skudriņu grupas lapene, vasaras periodā uzstādīta vieglas konstrukcijas nojume. Pabeigta dekoratīvo apstādījumu nomaiņa iestādes teritorijā.

Regulāri tiek papildināta materiālā bāze ar attīstošām rotaļlietām un spēlēm. Tehniskie darbinieki tiek nodrošināti ar darbam nepieciešamajiem materiāliem. Visas izglītības iestādes telpas ir funkcionālas, tās tiek estētiski noformētas, tīras un kārtīgas, sanitārhigiēniskie apstākļi atbilst mācību un audzināšanas prasībām.  Iestādē, atbilstoši noteikumiem, ir izvietoti rokas ugunsdzēšamie aparāti, evakuācijas plāni un evakuācijas izejas.

Divās grupās tika iegādāti jauni galdi, krēsli un sauli atstarojošas žalūzijas.

Covid-19 pandēmijas laikā iestādē tika ievēroti un nodrošināti visi epidemiologu ieteikumi – pastiprināta telpu, virsmu, rokturu dezinfekcija, utt.

87% vecāku ir apmierināti ar iestādes telpām, iekārtojumu, tīrību un kārtību.

13% vecāku norāda uz telpu šaurību un ventilācijas uzlabošanu otrajā stāvā.

Izglītības iestādē veiktās pārbaudes:

  • gada 26. jūnijā VUGD ZRB Jelgavas daļa, pārbaudes akts Nr. 22/11.1-3.1/217.
  • gada 24. oktobrī – Veselības inspekcijas kontrole, kontroles akts Nr. 00472719
  • gada 3. oktobrī – Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudes protokols Nr. 54-20-12555
  • gada 15. janvārī- Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudes protokols Nr.54-20-10133

Stiprās puses:

Efektīvs budžeta līdzekļu plānojums un pielietojums.

Telpu estētiskais noformējums.

Turpmākā attīstība:

Saimnieciskās zonās rekonstrukcija.

Mārīšu grupas remonts un jaunas mēbeles.

Jaunas  lapenes Bitīšu un Skudriņu grupu laukumos.

Apgaismojums grupu laukumos.

Vērtējums: Labi

2.6. Iestādes resursi

2.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Iestādē ir 5 grupu telpas, 2 grupām ir atsevišķas guļamtelpas, 3 grupās guļamtelpa apvienota ar grupas telpu, zāle, virtuves un noliktavas telpas, skolotāju telpa, atsevišķi kabineti vadītājai, medmāsai, vadītājas vietniecei administratīvi saimnieciskajā darbā, vadītājas vietniecei izglītības jomā un skolotājai logopēdei. Veļas pārzine, tehniskais darbinieks un sētnieks atrodas iestādes teritorijā esošajā saimnieciskās zonas ēkā.

Iestādē pieejami 6 stacionārie datori, 5 portatīvie datori, projektors, skaņu iekārta, interaktīvā tāfele, akustiskā tumba un mikrofoni āra pasākumu apskaņošanai.

Mēbeles, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā un droši lietošanai. Pedagogu ērtībām ir labiekārtota skolotāju istaba, kurā ir pieejams kopētājs, dators, printeris un interaktīvā tāfele- izglītības programmā paredzēto mērķu un sasniedzamo rezultātu īstenošanai. Telpu sadalījums atbilst mācību procesa nodrošinājumam, izglītojamo un pedagogu vajadzībām.

Iestādē nodrošināt efektīvs tīkla pārklājums visā iestādē. Zāle aprīkota ar projektoru un skaņu iekārtām, grupās ir mūzikas centri.

Izglītojamie un pedagogi tiek nodrošināti ar mācību materiāliem, didaktiskajām spēlēm, metodiskajiem līdzekļiem. Iestādē mācību procesa pilnveidošanai ir pieejama mikroviļņu krāsns, elektriskā plītiņa, tosteris.

Stiprās puses:

Iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi un telpas izglītības programmas realizēšanai.

Plānveidīgs un mērķtiecīgs jaunāko informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.

Turpmākā attīstība:

Paaugstināt pedagogu IT prasmes, digitālo resursu jēgpilnai lietošanai.

Vērtējums: Labi

2.6.2. Personālresursi

Pirmsskolas izglītības iestādē „Gaismiņa” strādā 14 pedagogi, grupu pedagogu darba slodze ir 0,85, 5 skolotāju palīgi, medmāsa, vadītājas vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā, vadītājas vietniece izglītības jomā, skolotāja – logopēde, remontstrādnieks, veļas pārzine, apkopēja, sētnieks. Pedagogi un skolotāju palīgi apmeklē profesionālās pilnveides kursus un  pieredzes apmaiņas seminārus pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Kursi tiek piemeklēti individuāli katram pedagogam, ņemot vērā pedagogu stiprās, vājās puses un vēlmes. Informācija par apmeklētajiem kursiem tiek apkopota VIIS sistēmā.

2019./2020. mācību gadā  administrācijas komanda, pedagogi un tehniskie darbinieki apmeklējuši  kursus/ seminārus:

  • “Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana izglītības iestādē”.
  • “Bērnu uzvedības traucējumi pirmsskolas vecumā. Korekcijas pasākumi veiksmīgai bērna attīstībai.”
  • “Praktiskas metodes un paņēmieni pirmsskolas vecuma bērnu valodas attīstībai kompetenču pieejas kontekstā.”
  • “Interneta lietošana pirmsskolas vecuma bērniem”
  • “Skolotājas pieredzes stāsts” PII “Kamolītis”
  • “Lietpratības attīstīšana mācību procesā pirmsskolā”
  • “Ceļā uz mācīšanās pieejas maiņu. Efektīva mācību un audzināšanas procesa parametri” skolotājas pieredzes stāsts PII “Kamolītis”.
  • “Pozitīvas uzvedības noteikumi pieaugušajiem saskarsmē ar bērniem” PII “Kamolītis”
  • “Matemātisko prasmju attīstīšana, īstenojot kompetenču pieeju pirmsskolā.”
  • Konference “Pasaule skolā – skola pasaulē”
  • “Metodiskā darba būtība, funkcijas un nodrošinājums pirmsskolas izglītības iestādē.”
  • “Tiesību dokumentu katalogs izglītības iestādē”.
  • “Biežāk pieļautās kļūdas darba aizsardzībā un akatualitātes ugunsdrošības jautājumos 2019. gadā un jaunumi 2020.gadā.”
  • “Fiziskās sagatavošanas un treniņu metodika.”
  • “Kustību aktivitātes nozīme, īstenojot kompetenču pieeju, pirmsskolas izglītības procesā.”

Covid-19 pandēmijas laikā, skolotāji apmeklēja “Skola 2030” vebinārus.

Divu grupu pedagogi ir uzsākuši e-klases aprobāciju.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, izmantojot elektronisko Valsts izglītības Informācijas sistēmu, seko līdzi, vai pedagogi ir ieguvuši kvalifikācijai nepieciešamo stundu skaitu un ievada informāciju par apmeklētajiem kursiem.

Divi pedagogi iegūst augstāko pedagoģisko izglītību.

Viens skolotājs un vadītājas vietniece izglītības jomā ieguvuši profesionālo bakalaura grādu izglītībā.

Ikmēneša sapulcēs notiek pedagogu pieredzes apmaiņa, prezentācija par kursos un semināros iegūto –  pozitīvās pieredzes prezentēšana kolēģiem, dalīšanās ar idejām un tālāka kopīgā darba plānošana.

Stiprās puses:

Izglītības iestādes administrācija saskata tālākizglītības nepieciešamību kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai un sniedz nepieciešamo atbalstu.

Pedagogi savstarpēji dalās pieredzē  par kursos un semināros apgūto.

Turpmākā attīstība:

Veicināt pedagogu komandas darbu, savstarpējo mācīšanos plānojot un īstenojot efektīvāku, uz sasniedzamo rezultātu orientētu mācību satura apguvi. 

Vērtējums: Labi

2.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.

2.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana.

Pirmsskolas izglītības iestādes „ Gaismiņa” vīzija-

Ģimenes un pirmsskolas sadarbība – radošas, drošas, veiksmīgas, sekmīgas personības veidošanās  pamats.

Moto – No sirds uz sirdi….

Misija – Mācīt un audzināt īstenus savas valsts pilsoņus, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības, garīgi bagātinot bērna dvēseli un veicinot fizisko attīstību.

Iestādes darba pašvērtēšana tiek veikta katra mācību gada nobeigumā visās izglītības iestādes darbības jomās, iesaistoties darbiniekiem un izglītojamo vecākiem. Iegūtā informācija tiek apkopota un analizēta.

Visu mācību gadu iestādes administrācijas komanda organizē mācību darba un saimnieciskā darba kontroles procesu.

Lai efektīvi veiktu iestādes darba plānošanu un pašvērtēšanu tiek rīkotas administrācijas,  pedagogu, tehnisko darbinieku tikšanās:

  1. Reizi mēnesī notiek pedagogu kopīgās darba sanāksmes;
  2. Reizi mēnesī individuālās grupu tematu plānošanas sapulces;
  3. Reizi pusgadā tiek rīkotas mazās grupu sapulces;
  4. Trīs reizes mācību gadā notiek pedagoģiskās sēdes;
  5. Tehnisko darbinieku informatīvās sapulces;
  6. Reizi mēnesī tiek rīkotas administrācijas sapulce.

Izglītības iestādē tiek izstrādāts  gada plāns un attīstības plāns trim gadiem, kura tapšanā tiek ņemti vērā vērtēšanas procesā norādītie nepieciešamie uzlabojumi.

Tiek veikts visa mācību gada laikā notiekošo pasākumu izvērtējums un analīze.

Pašnovērtēšanā iegūtie rezultāti tiek apkopoti diagrammās, ar iegūtajiem rezultātiem tiek iepazīstināti darbinieki, tiek veikts izvērtējums un plānoti uzlabojumi problemātiskajās jomās. Pašnovērtējuma kopējais  ziņojums tiek balstīts uz iestādes darba analīzi un aptauju anketu rezultātiem.  Ar pašvērtējuma ziņojumu, kurš tapis administrācijai sadarbojoties, tiek iepazīstināti darbinieki un tas ir publiski pieejams.

Stiprās puses:

Sistemātiski plānots un organizēts darbs izglītības iestādē.

Vecāku iesaistīšanās iestādes darbības novērtējumā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt pilnveidot Iestādes darba plānošanas un pašnovērtēšanas procesu.

Vērtējums: Labi

 2.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir visa nepieciešamā obligātā dokumentācija, ievērojot normatīvo aktu prasības. Dokumenti sakārtoti atbilstoši Lietu nomenklatūrai. Visam iestādes personālam ir izstrādāti amata apraksti, kuros noteikti viņu darba pienākumi un tiesības. Amatu apraksti tiek aktualizēti. Izglītības iestādes darba organizācijā iesaistās administrācijas komanda un viss iestādes personāls. Vadītāja pārrauga pienākumu izpildi un deleģē atbildīgos.

Administrācijas sastāvā ietilpst vadītāja, vadītājas vietnieks izglītības jomā, vadītājas vietnieks administratīvi saimnieciskajā darbā un medicīnas māsa.

Vadītāja kopā ar administrāciju veiksmīgi sadarbojas ar iestādes vecākiem un iestādes padomi. Vadītājas vietniece izglītības jomā pārrauga, organizē, izvērtē mācību procesu un sniedz atbalstu pedagogiem un skolotāja palīgiem. Vadītājas vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā pārrauga tehniskos darbiniekus, nodrošina ar nepieciešamajiem darba materiāliem, veic saimniecisko līdzekļu pasūtījumus, pārrauga un kontrolē teritorijas un telpu kārtību un drošību.

Vadītāja rūpējas par labvēlīgu vidi izglītības iestādē, veicinot personāla izpratni par izglītības iestādes vīzijas, mērķu un uzdevumu sasniegšanu, regulāru informācijas apmaiņu iestādes darba organizēšanā.

Ikmēneša administrācijas sapulcēs tiek plānoti pasākumi, analizēts paveiktais un meklēti uzlabojumi iestādes darba pilnveidošanai.

Par pieņemtajiem lēmumiem iestādes darbinieki tiek informēti informatīvajās sapulcēs.

Būtisku jautājumu izlemšanā iestādes administrācija konsultējas ar speciālistiem Jelgavas Izglītības pārvaldē, Iekļaujošās izglītības atbalsta centrā.

Iestādes vadība strādā sadarbojoties ar iestādes padomi un atbalsta personālu.

Iestādes padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā divas reizes mācību gadā, aktuālu jautājumu risināšanai sēdes tiek sasauktas biežāk. Par Iestādes padomē pieņemtajiem lēmumiem tiek informēti izglītojamo vecāki  un iestādes darbinieki.

Informācija par iestādes darbu pieejama – darba sanāksmēs, pedagoģiskajās sēdēs, informatīvajos stendos, mutiska informācija.

Administrācijas komanda pārskata un izvērtē darbinieku, vecāku ieteikumus un ierosinājumus darba uzlabošanai.

Iestādes vadība veicina darbinieku pozitīvas attieksmes veidošanu, sniedz atbalstu, piedāvā profesionālās izaugsmes iespējas,  darbinieki saņem mutiskas uzslavas par kvalitatīvi, atbildīgi un radoši veiktiem darba pienākumiem, tiek organizēti kolektīva saliedēšanas pasākumi.

Iestādes vadība savā darbībā ievēro un veicina gan izglītojamos, gan personālu ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības, tajā skaitā lojalitāti Latvijas Republikai un Satversmei, ētikas normas (Ētikas kodekss iestādē).

No pašvaldības budžeta par aktīvu līdzdalību iestādes darba plānošanā, organizēšanā un pamatojoties uz iestādē izstrādātajiem materiālās stimulēšanas kritērijiem pirmsskolas izglītības iestādē „Gaismiņa” tiek piešķirtas naudas balvas darbiniekiem.

Par īpaši augstiem darba sasniegumiem iestāde izvirza vienu darbinieku Jelgavas pilsētas goda raksta saņemšanai.

Iestādes vadība rūpējas par pirmsskolas izglītības iestādes tēlu un prestižu sabiedrībā.

Pirmsskolas izglītības iestādes Gaismiņa” Iestādes nolikums apstiprināts ar Jelgavas pilsētas domes 28.11.2019. lēmumu nr.14/8.

Stiprās puses:

Administrācijas un pedagogu sadarbība.

Rūpes par pirmsskolas izglītības iestādes tēlu un prestižu sabiedrībā.

Turpmākā attīstība:

Attīstīt katra darbinieka līdzatbildību par pieņemtā lēmuma realizāciju.

Veicināt izglītības iestādes organizācijas kultūras attīstību, sekmējot normu, vērtību un

iestādes pamatpieņēmumu ievērošanu.

Vērtējums: Labi

2.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām.

Izglītības iestādei ir veiksmīga sadarbība ar iestādes dibinātāju – Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības pārvaldi. Pirmsskolas izglītības iestāde sadarbojas ar –

  • Iekļaujošās izglītības atbalsta centru (IIAC);
  • Zemgales Reģiona Kompetenču attīstības centru (ZRKAC);
  • Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzeju;
  • Jelgavas 4. sākumskolu;
  • Pašvaldības policiju;
  • Jelgavas mūzikas skolu;
  • Aģentūru „ Kultūra”;
  • Jelgavas pilsētas bibliotēku;
  • Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju;
  • Jelgavas sporta halli;
  • Jelgavas Zemessardzes 52. bataljona karavīriem.

2019./ 2020. mācību gada otrajā pusē, Covid-19 pandēmijas laikā, plānotie sadarbības pasākumi nenotika.

Stiprās puses:

Veiksmīga sadarbība ar Jelgavas pilsētas pašvaldības institūcijām.

Turpmākā attīstība:

Iesaistīt kvalificētus dažādu jomu speciālistus daudzveidīga mācību satura nodrošināšanai.

Vērtējums: Ļoti labi

                                                 3.Turpmākā attīstība

Izvērtēt no 2018.-2021. gadam paveikto iestādes attīstības plānā, izstrādāt plānu nākošajiem 3 gadiem.

Pilnveidot pedagogu kompetences un tālākizglītību.

Pamatojoties uz jauno mācību saturu mainīt iestādes fizisko vidi, izstrādāt vienotu tematu plānu iestādē.

Turpināt organizēt rotaļdarbības svaigā gaisā – veicot eksperimentus un pētījumus, dodoties mācību ekskursijās un pārgājienos.

Turpināt sadarbību ar IIAC. Pilnveidot pedagogu zināšanas darbā ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešams atbalsts.

Turpināt pilnveidot Iestādes darba plānošanas un pašvērtēšanas procesu.

Aktivizēt skolotāju palīgu iesaistīšanos mācību procesā.

IT prasmju paaugstināšana pedagogiem, jēgpilna pieejamo tehnoloģiju izmantošana.

Turpināsim strādāt pie kolektīva saliedēšanas pasākumu organizēšanas – komunikācijas prasmju uzlabošanas.

Ar vecākiem kopīgi veidot pasākumus, iesaistīt iestādes ikdienas dzīvē, aicināt īstenot dažādus projektus, pilnveidot vecāku un pirmsskolas izglītības iestādes sadarbību izglītojamo mācīšanās un mācīšanas uzlabošanai.

Turpināt veidot un meklēt veiksmīgākās sadarbības formas ar vecākiem.

Jaunu interešu izglītības programmu piesaiste – sporta pulciņš.

Reizi pusgadā organizēt vadības un darbinieku individuālās sarunas.

Reizi gadā organizēt iestādes darbinieku pieredzes apmaiņas braucienu un koordinēt savstarpējās pieredzes apmaiņu iestādē.

Veselīga dzīvesveida popularizēšana un  veselību nostiprinošu pasākumu organizēšana.

Turpmākā attīstība saimnieciskajos jautājumos:

  • Saimnieciskās zonās rekonstrukcija.
  • Mārīšu grupas remonts un jaunas mēbeles.
  • Jaunas lapenes Bitīšu un Skudriņu grupu laukumos.
  • Apgaismojums grupu laukumos.

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Gaismiņa” vadītāja- Agrita Loca

Datums: 2020. gada 1. augusts

Aizvērt

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde „Gaismiņa”

Vaļņu ielā 5, Jelgavā, LV-3001; tālr.: 63029287;e-pasts: [email protected]

 Pašnovērtējuma ziņojums
 2018./2019.
Mācību gads

Lasīt tālāk

Saturs

1.Pirmsskolas izglītības iestādes vispārējs raksturojums……………………….3

  1. Pamatjomu vērtējums

2.1.1. Mācību saturs-iestādes īstenotās izglītības programmas………………….  4

  1. 2.Mācīšana un mācīšanās

2.2.1.Mācīšanas kvalitāte……………………………………………………………5

2.2.2.Mācīšanās kvalitāte……………………………………………………………8

2.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa………………………..……………. 10

2.3. . Izglītojamo sasniegumi.

2.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā……………………………………… 12

2.4. . Atbalsts izglītojamajiem.

2.4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības

garantēšana…………………………………………………………………………. 13

2.4.2. Atbalsts personības veidošanā………………………………………………  16

2.4.3.Atbalsts karjeras izglītībā……………….……………………………………………..18

2.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai………………………………………  18

2.4.5. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni…………………………………………….  19

2.5.Iestādes vide

2.5.1. Mikroklimats………………………………………………………………    21

2.5.2. Fiziskā vide…………………………………………………………………   23

2.6. Iestādes resursi

2.6.1.Iekārtas un materiāltehniskie resursi………………………………………..   25

2.6.2. Personālresursi………………………………………………………………  25

2.7.Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

2.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana………………………. .  27

2.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība……………………………   28

2.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām……………………………………   30

3.Turpmākā attīstība…………………………………………………………….  31

 1.Pirmsskolas izglītības iestādes vispārējs raksturojums.

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde „ Gaismiņa” atrodas pilsētas centrā, Vaļņu ielā 5.  Iestāde atvērta no 1962. gada, darbojās piecas grupas, kurās uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma līdz 7 gadu vecumam. Mācību valoda- latviešu.

Pirmsskolas iestādi ietver zaļās zonas teritorija, kurā aug dažādu koku sugas, košuma krūmi un puķu stādījumi. Tuvumā atrodas plašs skvērs un Raiņa parks. Iestāde ir vecāku pieprasīta, jo bērni to apmeklē  no paaudzes paaudzē.

  1. gadā veikta ēkas siltināšana, 2013. gadā veikts fasādes remonts.

Visā iestādes ēkā ir nomainīti logi, uzstādītas koda durvis ar drošības pogu no iekšpuses. Apkārt ēkai ieklāts bruģa segums, nomainītas kanalizācijas akas.

2016.gadā uzstādīta zibens aizsardzības sistēma.

2017.gadā atjaunots žoga posms no Vaļņu ielas puses, kā arī sadarbojoties ar kaimiņiem  SIA „Jelgavas ūdens”  nomainīts  žogs „Skudriņu” un Spārīšu” grupu laukumiem.

Iestādē tiek realizēta izglītības programma:

  • pirmsskolas izglītības programma ( izglītības programmas kods 0101 1111, licence Nr. V-3767, 2011.27.01.)

Iestādi uz 2018./2019.  mācību gada sākumu  apmeklē 117 bērni.

Bērnu skaits grupās 2018./2019.

Grupas Izglītojamo skaits
Spārītes 24
Tauriņi 22
Mārītes 24
Skudriņas 23
Bitītes 24

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi un darbinieki rūpējas par bērnu veselību, fizisko un garīgo labklājību, nodrošina ar nepieciešamajiem uzskates un izdales materiāliem, rotaļlietām, spēlēm, atbilstoši bērna vecumam, interesēm un attīstībai. Veicina personības individuālu veidošanos radošā darbībā.

2018./2019. mācību gadā Iestādē strādā  10 pirmsskolas skolotāji, mūzikas skolotāja un tehniskais personāls 11 darbinieki. Par bērnu veselību un attīstību rūpējas medicīnas māsa un  skolotājs-logopēds, kurš strādā ar 5-6 gadīgiem bērniem. Sadarbojamies ar Iekļaujošās izglītības atbalsta centru (IIAC).

Izglītības iestādes pedagogi regulāri apmeklē tālākizglītības kursus. Divi pedagogi ieguvuši pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas pirmo pakāpi.

Pirmsskolas izglītības iestādes „Gaismiņa” izglītojamajiem tiek  piedāvātas interešu izglītības programmas – mākslas pulciņš, ritma un sporta deju pulciņš, angļu valodas pulciņš, robotikas pulciņš.

Iestādes  budžetu veido valsts mērķdotācijas pedagogu algām, Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzekļi un maksas pakalpojumi.

 2018./2019. mācību gads Pašvaldības budžets Maksas pakalpojumi Mērķdotācijas Kopā (euro)
Apstiprināts gadam Apstiprināts gadam Apstiprināts gadam Apstiprināts gadam
Resursi izdevumu segšanai – kopā 246774 7 575 28 663 283 012

 

Ēdināšanas pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādē sniedz  SIA „ Fama”

(pakalpojuma līguma Nr.6, 10.08.2015.).

PII “ Gaismiņa” 2018./2019. mācību gada uzdevumi :

  • Mācīt un audzināt savas valsts patriotus, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības.
  • Veicināt izglītojamo vispusīgu attīstību akcentējot latviešu valodas, pareizas runas nozīmīgumu.

 

2.Pamatjomu vērtējums.

2.1.1. Mācību saturs- iestādes īstenotās izglītības programmas

Mācību procesu izglītības iestādē īsteno atbilstoši izglītības programmai – kods

0101 1111.

Pirmskolas izglītības iestādē „Gaismiņa” katram vecumposmam ir izstrādāts rotaļnodarbību saraksts, kurš veidots saskaņā ar mācību programmu, un tajā ietilpst – latviešu valoda, matemātika, dabas zinības, vizuālā māksla, mājturība un tehnoloģijas, mūzika, sports.

Nodarbību saraksti ir izvietoti grupu vecāku informatīvajos stendos.

Izglītojamo mācību slodze nepārsniedz vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības. Pedagogi plāno mācību satura apguves secību, tēmu apguvei paredzēto laiku, mācību līdzekļus.

Mācību satura pilnveidošanai un īstenojot kompetenču pieeju 2018./2019. mācību gadā uzsākām āra nodarbības.

Iestādē organizētas sarunas ar izglītojamajiem par tīru vidi, esam piedalījušies Zaļās jostas rīkotajā bateriju vākšanas akcijā, mācījušies šķirot atkritumus, skatījušies īsfilmas par tīru vidi un atkritumu šķirošanu.

5-6 gadīgo izglītojamo grupās tika organizētas ģenerāltīrīšanas dienas, iesaistot pašus izglītojamos un apgūstot svarīgas, dzīvei nepieciešamas prasmes, esam uzsākuši pašapkalpošanās prasmju apgūšanu ēdienreizēs.

Izglītojamo sasniegumu vērtēšanai  ir izstrādāta vienota sistēma – individuālās attīstības kartes. Skolotāju dienasgrāmatās tiek atspoguļoti ikdienas rotaļnodarbību procesa vērojumi un risinātas problēmsituācijas.

Plānojot mācību procesu pedagogs ņem vērā vecumposma īpatnības un katras  tēmas apguvei paredz laika periodu, kas saskan ar ierakstiem skolotāja dienasgrāmatā.

Pedagogiem ir iespēja doties pieredzes apmaiņā uz citām pirmsskolas izglītības iestādēm, pie kolēģiem, darba procesā  izmantot interneta resursus, projektoru un interaktīvo tāfeli.

Mācību gada plānā tiek iekļautas tēmas, kas veido izglītojamā attieksmi pret sevi, apkārtējiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un Latvijas valsti, audzinot patiesus savas valsts patriotus un akcentējot tikumus.

Izglītības iestādē tiek akcentēta izturēšanās pret izglītojamo kā pret personību,

empātija pret viņa  darbību, sniedzot iespēju pētīt un izzināt, interpretējoša pieeja pret izglītojamā izteikumiem un pasaules skatījumu (bērna pieredzes izzināšana),

izglītojamā iniciatīvas veicināšana (atbalsts viņa interesēm, emocijām un pētnieciskajai darbībai).

Pamatizglītības apguvei atbildīgi ir sagatavoti 24 izglītojamie.

Stiprās puses:

Izglītības iestādē strādā zinoši, profesionāli pedagogi.

Veiksmīgi realizēta izglītības programma.

Radoša pieeja mācību procesam.

Turpmākā attīstība:

Pilnveidot pedagogu kompetences.

Pamatojoties uz jauno mācību saturu mainīt iestādes fizisko vidi, izstrādāt tematiskos plānus pa vecumposmiem.

Vērtējums: Labi

 2.2.Mācīšana un mācīšanās.

2.2.1.Mācīšanas kvalitāte

Mācību darbs pirmsskolas izglītības iestādē „ Gaismiņa” tiek plānots, nosakot izglītības darba mērķus un uzdevumus katram mācību gadam, kas izriet no Valsts un Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes noteiktajām prioritātēm.

Iestādē ir stabils un kvalificēts pedagogu kolektīvs.

Sākoties jaunajam mācību gadam, rīta cēlienā, esam ieviesuši āra nodarbības. Tās tiek organizētas grupu laukumos, iestādes teritorijā, tiek apmeklēti parki un pilsētas rīkotie pasākumi brīvā dabā.

Grupu skolotājas izstrādā nodarbību saturu – tās tiek strukturētas, veicinot mērķu un izvirzīto uzdevumu sasniegšanu. Mācību un audzināšanas pamatā ir bērnu un skolotāju dialogs. Gan bērni, gan skolotājs ir līdzvērtīgi pedagoģiskā procesa veidotāji un aktīvi dalībnieki.

Darbs tiek organizēts apakšgrupās, individuāli un pāros. Visa mācību gada garumā izglītojamajiem ir iespēja darboties ar dabas materiāliem, dabas vērošanu un eksperimentu veikšanu. Tēmas atspoguļojuma dažādošanai tiek izmantota interaktīvā tāfele.

Ziemā tiek  veikti  eksperimenti ar sniegu, vērots kādas pārmaiņas notiek dabā, baudīti ziemas prieki.

Sporta nodarbības organizējam ārā. 5-6 gadīgo grupas, reizi mēnesī,  apmeklē Jelgavas sporta halli.

Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar iestādes logopēdi – rotaļnodarbību materiālu izveidē valodas un runas attīstībā. Iestādes logopēde regulāri piedalās grupu rīta apļos un ir izstrādājusi vingrinājumus artikulācijas aparāta attīstīšanai, individuāli katram vecumposmam un aktuālajai problēmai grupā. Logopēde pievērš skolotāju uzmanību un ierosina darba metodes, ar kādām labāk strādāt, lai uzlabotos izglītojamo runas kvalitāte.

Visu grupu skolotājas ikdienas procesā, dažādos dienas ritma momentos pielieto logopēda sagatavotos materiālus valodas attīstībai.

Vecāku informatīvajos stendos regulāri tiek izlikta aktuālākā informācijas par mācību procesu, tēmām un notikumiem.

Skolotājas izstrādā mācību līdzekļus ar mērķi tos pielietot mācību procesā.

Lai pilnveidotu savu pedagoģisko kompetenci pedagogi apmeklē kolēģu sagatavotas atklātās nodarbības, kurās skolotājas piedāvā savu labo praksi un veido izpratni par to, kā mācību process tiek organizēts katrā konkrētajā grupā. Kolēģiem, savukārt, tiek dota iespēja izteikt viedokli un ieteikumus darba uzlabošanai/dažādošanai.

Vērojumi liecina, ka rotaļnodarbību mērķi un uzdevumi ir skaidri formulēti, izglītojamie tiek informēti par mācību uzdevumiem, aktualitātēm un sasniedzamo rezultātu. Mācību procesā tiek izmantotas daudzveidīgas darba organizācijas formas- rotaļnodarbība ar visu grupu, pa apakšgrupām, individuāli, pāros, izglītojamo patstāvīgā darbība, demonstrācija, stāstījums, ekskursijas, eksperimenti, dažādu sfēru pārstāvju viesošanās izglītības iestādē, utt.

Izglītojamie tiek orientēti uz pozitīvu rezultātu, ievērojot katra individuālās spējas un vajadzības. Izglītojamie veido savu pieredzi, pasaules izpratni un apgūst jaunas  kompetences, izmantojot iepriekš apgūtās zināšanas un meklējot risinājumus problēmām.

Pirmajā pusgadā mācījāmies latviešu tautas dziesmas un realizējām projektu “100 tautasdziesmas Latvijai simtgadē.”- izglītojamie kopā ar vecākiem ilustrēja pašu izvēlētu tautasdziesmu. Izstādi organizējām iestādē un SAC ‘Zemgale”.

Akcentējām grāmatu lasīšanas nozīmi- nedēļas garumā organizējot  lasīšanas brīžus, kuros tika iesaistītas ģimenes.

Skudriņu grupa apmeklēja Jelgavas pilsētas bibliotēku, Mārīšu grupas izglītojamie, sadarbojoties ar bērnu bibliotēku “Zinītis”, iesaistījās “Grāmatu lasīšanas žūrijā”. Ciemos bijusi bibliotekāre, iepazīstinot ar darbu bibliotēkā, lasījusi bērniem priekšā grāmatas, stāstījusi, cik svarīgi ir lasīt mājās, kopā ar vecākiem. Izglītojamie piedalījās žurnāla “Pūcīte” pasaku sacerēšanas konkursā. Iestādē viesojās skolēni un lasīja savas pašsacerētas pasakas.

Dzejas dienu ietvaros iepazinām latviešu autoru dzeju, organizējām  teātra izrādes un prezentējām tās visai izglītības iestādei.

Ikdienas procesā izglītojamie tiek rosināti veidot stāstījumus, kopīgi sacerēt stāstus, pasakas, prezentēt savu darbu pārējiem grupas biedriem.

Visā mācību procesā caurvijas valodas attīstības vingrinājumi un tiek vērota izglītojamo valodas attīstība.

Skolotājām izveidojusies veiksmīga sadarbība ar vecākiem, aicinot viņus  iesaistīties mācību procesa dažādošanā – vecāku viesošanās iestādē, bērnu viesošanās vecāku darba vietās, radošā darbošanās kopā ar vecākiem rīta un pēcpusdienas cēlienos utt.

Iestādē strādājām pie tā, lai materiālā bāze un pieejamie materiāli izglītojamajiem ir atbilstoši un veidotu interesi praktiski darboties. Esam papildinājuši materiālo bāzi ar  spogulīšiem, palielināmajiem stikliem, eksperimentu stacijām, dažāda veida konstruktoriem, virtuves dēlīšiem. Pastiprināti pievēršam uzmanību materiālu atbilstībai tēmai un gadalaikam.  Pamatojoties uz jauno mācību saturu esam uzsākuši āra un grupu fiziskās vides izvērtēšanu.

Otrajā mācību pusgadā turpinājām strādāt pie āra nodarbību satura pilnveides.  Aktualizējām mājturības nodarbības, kuras  notika visās grupās vismaz reizi mēnesī- sviestmaižu gatavošana, sulu spiešana, dārzeņu/augļu salātu gatavošana, ābolmaizes cepšana, kūku gatavošana māmiņām, piparkūku/cepumu cepšana, olu krāsošana ar dabas materiāliem, pīrāgu cepšana, siera gatavošana zemnieku saimniecībā, aukstās zupas gatavošana.

Skolotājas organizējot rotaļnodarbības tiek rosinātas domāt radoši un dot iespēju izglītojamajiem darboties patstāvīgi, pievēršot uzmanību katra izglītojamā  spējām.

Esam aktualizējuši grupu iekšējās  kārtības noteikumus. Skolotājiem grupās ir ierosināts pārdomāt to izvietojumu un funkcionalitāti.

Pedagogu sapulcēs, darbsemināros, tiek aktualizēti jautājumi par grupu fizisko vidi, komunikāciju ar izglītojamajiem un viņu vecākiem.

Aktuālu jautājumu risināšanai un darbinieku tālākizglītībai tiek pieaicināti  vieslektori- IIAC speciālisti,  ZRKAC speciāliste pirmsskolas jautājumos Ieva Dakne. Skolotāji regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus un seminārus.

Pieredzes apmaiņas pasākumā esam apmeklējuši Glūdas pirmsskolas izglītības iestādi „Taurenītis” un JPPPII „Kamolītis”.

Izglītojamie un viņu vecāki (sapulcēs, informācijas stendos, mājas lapā) ir informēti par pasākumiem, svētkiem, radošajām  darbnīcām, kuras tiek  rīkotas atbilstoši tēmām, gadalaikam, izglītojamo interesēm, un reālo dzīvi. Kā piemērus varam minēt – projekts

”Rudens spēles”, „Rakstu josta apkārt Latvijai”, Ziemassvētku apsveikumu gatavošanas darbnīca un izgatavoto apsveikumu nogādāšana adresātiem, pavasara sēšanas un stādīšanas darbi, Play Doh plastilīna gatavošanas darbnīca, Raibā Lieldienu ola, lielās krust vārdu mīklas gatavošana „Es pazīstu Jelgavu”, Saldējuma darbnīca, darbošanās ar āmuru un naglām grupas laukumā – āra dekoru gatavošana.

Uzsākot mācību gadu vecāki, grupu sapulcēs, tiek iepazīstināti ar iestādes darba plānu. Darba plāna izveidošanā piedalās iestādes kolektīvs, Iestādes padome, tiek ņemti vērā vecāku ieteikumi.

Mācību procesā tiek veicināta IT tehnoloģiju izmantošana, pedagogiem skolotāju telpā ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu, interaktīvā tāfele un projektors zālē.

99% vecāki ir apmierināti ar izglītības kvalitāti izglītības iestādē.

Stiprās puses: 

Individuāla pieeja katram izglītojamajam.

Veiksmīga grupu skolotāju sadarbība ar logopēdu.

Eksperimentu veikšana  visās grupās atbilstoši gadalaikam un tēmām.

Veiksmīga sadarbība ar izglītojamo vecākiem.

Sistemātisks un radošs  darbs ar izglītojamajiem.

Turpmākā attīstība:

Turpināt organizēt rotaļnodarbības svaigā gaisā – veicot eksperimentus un pētījumus, dodoties mācību ekskursijās un pārgājienos.

Pilnveidot sadarbību ar izglītojamo vecākiem, lai sekmētu  bērnu attīstību.

Vērtējums: Ļoti labi

 

  • Mācīšanās kvalitāte.

Izglītības iestāde nodrošina izglītojamajiem iespēju saņemt savām vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību. Izglītojamajiem ir iespēja  brīvi izteikt savas domas un jūtas, tā sekmējot atklātību, kas ir būtiska iniciatīvas un pašrealizācijas attīstībai. Mācību process tiek organizēts mērķtiecīgi, informējot izglītojamos par mācību darba izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Mācību gada sākumā vecāki tiek iepazīstināti ar darba organizāciju grupā – dienas ritmu, rotaļnodarbībām, iekšējās kārtības noteikumiem, iestādes darba plānu. Visa mācību gada garumā skolotāji kopā ar vecākiem pārrunā izglītojamo sasniegumus, vecāki iepazīstas ar bērnu darbiem. Otrajā pusgadā tiek rīkotas Atvērto durvju dienas, kur, vecākiem ir  iespēja izvēlēties sev piemērotāko laiku un iepazīties ar iestādē notiekošajiem procesiem, lai kopīgā sadarbībā ar  iestādi sekmētu izglītojamā mācīšanās kvalitāti.

Iestādē tiek veikta precīza izglītojamo kavējumu uzskaite un analīze. Katru rītu no plkst.7.00-8.15 iestādes medmāsas pieņem telefonisko informāciju par kavējumiem, veic apkopojumu un informē grupu skolotājus. Regulāri tiek apzināti kavējumu iemesli un nepieciešamības gadījumā ar vecākiem tiek veiktas pārrunas par izglītojamā veselības uzlabošanas pasākumiem, lai neattaisnoti kavējumi neatstātu ietekmi uz mācību sasniegumiem.

Izglītojamie tiek iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem.

Ikdienas procesā, mācību mērķu sasniegšanai, tiek veicināta sadarbības prasmju attīstīšana. Dažādos dienas ritma momentos tiek veikts individuālais darbs ar izglītojamajiem.

Grupas telpas ir nodrošinātas ar ikdienā izmantojamām rotaļlietām un mācību materiāliem.

Grupās tiek veidota atbilstoša fiziskā vide, lai izglītojamie nevis mehāniski apgūtu dažādas lietas, bet jēgpilni darbotos, lai veidotos jēgpilna prasmju un iemaņu apgūšana attiecīgi izglītojamo vecumposmam un interesēm.

Vērojot mācību procesu secinām, ka izglītojamie ir ieinteresēti un aktīvi  iesaistās skolotāju organizētajās aktivitātēs, kas attīsta viņu radošo domāšanu, novērošanas, modelēšanas prasmes un pētniecisko darbību. Skolotāji sniedz tūlītēju novērtējumu izglītojamo darbībai un sasniegumiem, motivējot izglītojamos tālākai savu prasmju pilnveidošanai un attīstīšanai. Pedagogu mudināti izglītojamie veic sava darba pašnovērtēšanu.

Pedagogi nodrošina sava darba plānošanas un izvērtēšanas kvalitāti un atbild par rezultātiem.

Visu mācību gadu administrācija kopā ar pedagogu kolektīvu iepazinās un analizēja  skola 2030 materiālus.

Mācīšanās kvalitātei liela nozīme ir izglītības iestādes veiksmīgai sadarbībai ar izglītojamo vecākiem.

98% vecāku ir pārliecināti, ka skolotāji bērnos rada interesi un vēlmi mācīties.

Visiem izglītojamajiem ir iespēja piedalīties iestādes un pilsētas organizētajos pasākumos.

Iestādes piedalās atbalsta programmās un projektos:

  1. “Miniphanomenta” (sadarbībā ar ZRKAC);
  2. “FasTracKids” ( sadarbība ar ZRKAC );
  3. ES Eiropas Sociālā fonda veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu projektos:

3.1. “Kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Jelgavas pilsētā”- sešgadnieku peldēt apmācība (sadarbībā ar PII “Kāpēcīši”);

3.2. “Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem Latvijā par mutes un zobu veselības veicināšanu saistībā ar veselīga uztura paradumiem”.

  1. SIA “Zaļās jostas” izlietoto bateriju vākšanas konkursā „Tīrai Latvijai”.
  2. Piedalīšanās lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2018.”
  3. Radošais konkurss “No sēklas līdz galdam”.

Stiprās puses: 

Individuāla pieeja katram izglītojamajam.

Individuālās sarunas ar vecākiem par izglītojamo gatavību skolai.

Pastiprināti tiek pievērsta uzmanība individuālajam darbam ar izglītojamajiem, veidota sadarbība ar iestādes logopēdu un izglītojamo vecākiem.

Turpmākā attīstība:

Pedagogu kompetences pilnveidošana.

Pedagoga pozitīvais piemērs mācību kvalitātes nodrošināšanai.

Pilnveidot vecāku un pirmsskolas izglītības  iestādes sadarbību bērnu mācīšanās procesa uzlabošanai.

Vērtējums: Labi

 2.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa.

Izglītības iestādes galvenais uzdevums ir mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas procesu organizēt interesantu, jēgpilnu, atbilstošu bērnu spējām, vajadzībām un interesēm. Lai sekmīgi organizētu pedagoģisko procesu iestādē tiek izvērtēta mācību vide, veikti uzlabojumi, lai to padarītu motivējošāku un aktivizējošāku, izvērtējam mācību procesu un plānojam ko mainīt un kā to padarīt izglītojamajiem saistošu.

Reizi gadā iestādes darbinieki veic sava darba pašnovērtēšanu.

Izglītības iestādes darba izvērtēšanā tiek iesaistīti vecāki.

Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā tiek izmantotas attīstības kartes.

Izglītojamo ikdienas darbības rezultāts tiek atspoguļots viņu veiktajos radošajos darbos rotaļnodarbību laikā un ārpus tām. Vecāki katru dienu var iepazīties ar paveikto un  konsultēties ar skolotājām, ja rodas jautājumi par prasmēm un spējām.

90% vecāku uzskata, ka pietiekami bieži saņem informāciju no skolotājiem par sava bērna sasniegumiem.

Pirmsskolas izglītības programmas apguves laikā izglītojamajiem zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņu darbībā un sasniegumos. Skolotājas novērtē katra bērna veikumu, motivējot un iedrošinot tālākajai darbībai, kā arī, neaizskarot, norāda uz pieļautajām kļūdām un iesaka veidus, kā varētu darbu pilnveidot, vēlreiz paveikt to, kas nav izdevies. Nepieciešamības gadījumā izglītojamajam tiek sniegts individuāls atbalsts mācību procesā, vai piesaistīti atbalsta speciālisti ( IIAC).

Izglītojamo ikdienas darbības vērojumi tiek fiksēti skolotāju dienasgrāmatā, un tos izvērtējot, tiek izvirzīti individuālie uzdevumi. Sasniegumi tiek ņemti vērā, izvērtējot un aizpildot katra izglītojamā attīstības karti. Grupu pedagogi informē vecākus, ja radušās grūtības mācību procesā un vienojās par kopīgu sadarbības modeli, kā arī regulāri komunicē ar vecākiem par viņus interesējušiem jautājumiem. Informācijas apmaiņa notiek mutvārdu saziņas formā, atbildot uz vecāku jautājumiem un individuāli skaidrojot situāciju. Izglītojamajam absolvējot pirmsskolas izglītības iestādi, vecāki rakstiski tiek informēti  par prasmēm, un zināšanām atbilstoši plānotajiem rezultātiem. Pedagogi mācību procesa sasniegumus analizē grupu mazajās pedagoģiskajās sēdēs.

Mācību procesa dažādošanai izmantojam interaktīvos materiālus, projekcijas, pieaicinām leļļu teātra māksliniekus un mūziķus, iesaistām vecākus kopīgi veidojot  aktuālus, izglītojošus pasākumus.

Stiprās puses: 

Vadītājas vietnieces izglītības jomā pastiprināta 5-6 gadīgo bērnu zināšanu un prasmju pārbaude.

Zinoši un kompetenti pedagogi.

Logopēda atbalsts un iesaistīšanās pedagoģiskā darba pilnveidošanā, logopēdisko problēmu novēršanai.

Turpmākā attīstība:

Veidot atgriezenisko saiti starp pirmsskolu un sākumskolu.

Turpināt sadarbību ar IIAC.

Vērtējums: Labi

 2.3. Izglītojamo sasniegumi.

2.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā.

Visa mācību gada laikā izglītojamajiem zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos. Vērtēšanai tiek izmantotas attīstības kartes, kurās 2 reizes pusgadā tiek veikta izglītojamo attīstības un sasniegumu dinamikas analīze. Izvērtējot sasniegumus var spriest par izglītojamā attīstību kopumā, vajadzības gadījumā sniedzot individuālu palīdzību, vai piesaistot pedagoģiskā atbalsta personālu.

Izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti pēc ikdienā rotaļnodarbībās un brīvā laika darbībās novērotā. Skolotājas motivē un rosina  izglītojamos domāt radoši un loģiski, veicot spriedumus un loģiskas, izzinošas, secīgas nākamās darbības. Mācību process notiek gan iekštelpās, gan āra vidē.

Sasniegumu novērtēšanā tiek ņemtas vērā katra izglītojamā individuālās spējas un vajadzības. Veicot vērtēšanu, tiek saņemta atgriezeniskā saite, kuras mērķis ir sadarboties, atbalstīt, palīdzēt, motivēt audzēkni aktīvai darbībai un sasniegumu uzlabošanai.

Par izglītojamo sasniegumiem tiek informēti izglītojamo vecāki.

98% vecāku uzskata , ka izglītības iestādē bērni laiku pavada interesanti un jēgpilni.

6-7 gadīgo grupas izglītojamo gatavība skolai –

Izziņas procesi – Visi izglītojamie ir droši, spēj izteikt savu viedokli, sadarboties. Grupā novērots, ka izglītojamie labprāt darbojas ar dabas materiālu, izspēlē lomu rotaļu spēles, zīmē un darbojas ar grāmatām – lasa, aplūko attēlus. Izglītojamie izrāda vēlmi mācīties, apgūt ko jaunu. Izglītojamie veicot kādu darbu reizēm nepadomā par tā kvalitāti – izdara pavirši, steidzīgi. Lielākā daļa bērnu ir skaļi un aktīvi. Izglītojamie ir zinoši un zinātkāri.

Saskarsmes prasmes – Mācību gada sākumā grupā uzsāka mācības jauni bērni, kuru adaptācija ir veiksmīgi notikusi. Ir uzlabojušās sadarbības prasmes – darbošanās grupās, pa pāriem. Savstarpēji izglītojamie komunicē dažādi, ir bērni, kuriem ir grūtāk atrast rotaļu biedrus, bet ir arī tādi, kuri labprāt ir tie, kuri organizē rotaļu un ir līderi. Izglītojamo savstarpējā komunikācija vērtējama kā laba.

Sadzīves prasmes – Visi izglītojamie ir apguvuši pašapkalpošanās prasmes. Izglītojamie orientējās savās lietās, spēj sakārtot savu darba vietu gan rotaļnodarbībās, gan brīvajos brīžos, ir izveidojies priekšstats par nepieciešamajām iemaņām telpu uzkopšanā.  Mājturību un tehnoloģiju rotaļnodarbībās ir gatavoti dažādi ēdieni – salāti, sviestmaizes, maize un piparkūkas. Ir izveidojušies priekšstati par ēst gatavošanas pamatiem.

Pašvērtējums – Pedagogi ir novērojuši, ka izglītojamajiem ir ļoti augsts pašvērtējums. Izglītojamajiem ir tendence savu veikumu novērtēt labāk kā cita, patīk izteikt kritiku. Darbs grupā tiek organizēts tā, lai katram būtu iespēja būt līderim, vadīt kādu paša izvēlētu vai pedagoga deleģētu uzdevumu. Izglītojamajiem ir iespēja prezentēt savu darbu – apgūt uzstāšanās mākslu.

Matemātiskie priekšstati – Visi izglītojamie raksta, atpazīst, skaita un atņem  apjomā līdz  10, atpazīst visas ģeometriskās figūras.

Pedagogi novērojuši, ka vairāki izglītojamie raksta ciparus spoguļrakstā. Dažreiz sagādā grūtības loģisku uzdevumu veikšana, neuzmanība. Dažiem izglītojamajiem nepieciešama individuāla pieeja.

Rokas gatavība rakstīšanai – Visi izglītojamie pareizi tur rakstāmpiederumus. Sīkā pirkstu muskulatūra ir attīstīta. Regulāri tiek veikti rokas vingrinājumi.

Runas un valodas attīstība – Daudzi no izglītojamajiem jau lasa, vai ir lasīšanas sākuma stadijā. Lasīšanas temps ir dažāds – citiem ātrāks, citiem lēnāks. Ir augusi izglītojamo prasme stāstīt – labi prot veidot teikumus, izsaka savas domas, argumentē. Vārdu krājums ir atbilstošs vecumposmam. Grūtības ir izglītojamajiem, kuriem ir logopēdiskas problēmas.

Fiziskā attīstība – Izglītojamie labprāt piedalās rīta rosmē un sporta nodarbībās. Izteiktu problēmu ar disciplīnu un drošības noteikumu ievērošanu nav. Pedagogi izmanto iespēju un dodas ārpus iestādes ekskursijās, pārgājienos. Katru mēnesi vienu reizi tiek apmeklēta Jelgavas sporta halle.

Stiprās puses: 

Izglītības iestādē ir vienota kārtība audzēkņu sasniegumu uzskaitei un apkopošanai.

Izglītojamie kvalitatīvi sagatavoti pamatizglītības uzsākšanai.

Turpmākā attīstība:

Turpināt veidot veiksmīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem – sistemātiski informējot vecākus par bērnu sasniegumiem un attīstību.

Pastiprināti pievērst uzmanību individuālajam darbam ar izglītojamajiem.

Aktivizēt skolotāju palīgu iesaistīšanos mācību procesā.

Vērtējums: Labi

 

2.4. Atbalsts izglītojamajiem.

2.4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociāli pedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana.

Iestādē pastāvīgi strādā skolotājs  logopēds, ar kuru izveidojusies laba sadarbība. Logopēda atbalstu mācību gadā ir saņēmuši 25 izglītojamie.

Logopēde regulāri informē vecākus par izglītojamā attīstību, nepieciešamo vingrinājumu izmantošanu runas un valodas attīstībai. Skolotājs logopēds veic izglītojamo pārbaudi un diagnostiku pēc kuras organizē sistemātisku darbu runas un valodas problēmu novēršanai. Logopēds sadarbojas ar grupu skolotājiem, kuri rīta aplī iekļauj skaitāmpantus, kas izglītojamajiem veicina pareizu skaņu izrunu, un vecākiem, kuri kopā ar izglītojamo mājās var veikt papildus vingrinājumus. Reizi pusgadā tiek veikta izglītojamo sasniegumu analīze. Logopēdam ir veiksmīga sadarbība un informācijas apmaiņa ar citiem pilsētas logopēdiem.

Nepieciešamības gadījumā sadarbojamies ar iekļaujošās izglītības atbalsta centra speciālistiem, kuri gan konsultē, gan arī diagnosticē izglītojamos.

89% vecāku atzīst, ka zina kāds atbalsta personāls ir pieejams izglītības iestādē.

Iestādē uz pilnu darba slodzi strādā medicīnas māsa, kura kontrolē bērnu veselības stāvokli, higiēnas un ēdināšanas kvalitāti iestādes virtuvē, apkopo izglītojamo kavējumus un kopā ar iestādes administrāciju kontrolē skolotāju palīgu darbu. Medmāsa izglītības iestādē ir  atbildīga par darba aizsardzību.

Izglītojamo saslimšanas gadījumā, iestādē, vecāki tiek informēti telefoniski.

Iestādē ir izstrādāts rīcības plāns infekcijas slimību saslimšanas gadījumos, un infekcijas slimību profilaktiskie pasākumi.

Izglītojamie ir informēti par iestādē izstrādāto bērnu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Otrajā pusgadā 5-6 gadīgo bērnu grupās viesojās Džimbas drošības skoliņas pasniedzēji.

Izglītības iestāde ir aprīkota ar ugunsdrošības un apsardzes signalizāciju, ir uzstādīta  zibens aizsardzības sistēma. Izglītojamie un iestādes personāls ir iepazīstināti ar evakuācijas plānu un drošības noteikumiem,  divas reizes gadā tiek veiktas evakuācijas mācības.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir izstrādātas drošības instrukcijas:

Kārtība, kādā bērni tiek nodoti iestādē un kā iestāde nodod bērnu vecākiem.

Apmeklētāju uzturēšanās kārtība pirmsskolas izglītības iestādē.

Pirmsskolas izglītības iestādes „Gaismiņa” rīcības plāns ugunsgrēka un citu ārkārtas situāciju gadījumā.

Nepiederošu personu uzturēšanās kārtība pirmsskolas izglītības iestādē.

Darba kārtības noteikumi.

Instrukcija Nr.1.-par audzēkņu drošību telpās, kurās ir iekārtas un vielas, kuras var apdraudēt izglītojamo drošību un veselību.

Instrukcija Nr. 2.-par ugunsdrošību.

Instrukcija Nr. 3.-elektrodrošību.

Instrukcija Nr. 4.- par pirmās palīdzības sniegšanu.

Instrukcija nr. 5.-par drošību ekskursijās un pārgājienos.

Instrukcija Nr. 6.-par drošību masu pasākumos, kuros piedalās 100 un vairāk audzēkņu.

Instrukcija Nr. 7.-par drošību sporta sacensībās un nodarbībās.

Instrukcija Nr. 8.-par rīcību ekstremālās situācijās.

Instrukcija Nr. 9.- par rīcību nestandarta situācijās.

Instrukcija Nr.10.- par drošību ceļu satiksmē.

Instrukcija Nr. 11.- par drošību uz ūdens un ledus.

Instrukcija Nr.12.-par personīgo higiēnu un darba higiēnu.

Instrukcija Nr. 13.-par darba drošību veicot praktiskus darbus.

Pēc izglītojamo iepazīstināšanas ar drošības instrukcijām skolotājs veic ierakstu žurnālā.

Ar iekšējās kārtības noteikumiem izglītojamos iepazīstina pedagogs, vecāki un personāls ar noteikumiem tiek iepazīstināti sapulcēs un iepazīšanos apliecina ar parakstu. Izglītojamie apmeklē “Drošības klasi” Jelgavas pašvaldības policijā, kur interaktīvā veidā  tiek iepazīstināti ar ceļu satiksmes noteikumiem un drošību uz ceļa.

Iestādes ieejas  ir aprīkotas ar kodu atslēgām un  iekšpusē ierīkoti drošības slēdži, ir izvietota informācija par nepiederošu personu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē.

Izglītojamo drošība tiek nodrošināta – apsekojot grupu laukumus, izvērtējot grupu telpu iekārtojumu un fiziskās vides atbilstību izglītojamo vecumposmam.

97% vecāku atzīst , ka iestādē ir nodrošināta bērnu drošība.

Pārgājieni un ekskursijas tiek plānotas un saskaņotas ar administrāciju, vecākiem un tiek reģistrētas.

Stiprās puses:

Izstrādāti un pilnveidoti iekšējie normatīvie akti.

Veikti pasākumi izglītojamo drošības nodrošināšanai.

Logopēda atbalsts izglītojamajiem.

IIAC iesaistīšana problēmsituāciju risināšanā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt sadarbību ar IIAC.

Jauno izglītojamo adaptācijas perioda veiksmīgs monitorings.

Aktivizēt darbu pie izglītojamo veselības nostiprinošu pasākumu organizēšanas.

Vērtējums: Labi

2.4.2. Atbalsts personības veidošanā.

Izglītības iestādes darbinieki ar savu personīgo piemēru sekmē un rāda izglītojamajiem pozitīvas uzvedības modeli – pozitīva attieksme vienam pret otru, pret darbu, valsti, kultūras vērtībām. Personības veidošanas procesā tiek iesaistīti visi izglītības iestādes darbinieki – veidojot izglītojamajos izpratni par vērtībām, to nozīmīgumu ikdienas dzīvē un atbildību par savu rīcību.

Pedagogi veido veiksmīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem. Vecāki apmeklē iestādi un izglītojamie apmeklē vecāku darba vietas. Izglītojamie iepazinušies ar dažādu profesiju pārstāvjiem – maiznieku, ārstu, sētnieku, pavāru, ugunsdzēsēju, galdnieku.

Lai iestādes darbs būtu sistemātisks, grupu skolotāji plāno rotaļnodarbību norisi un pasākumus saistībā ar iestādes darba plānu.

Visās grupās katru mēnesi tiek rīkotas mājturības nodarbības – īpaši jāatzīmē  kūku gatavošana Latvijai dzimšanas dienā un Ziemassvētku laikā ceptās piparkūkas.

Dažādos dienas ritma momentos izglītojamajos tiek nostiprinātas pašapkalpošanās prasmes.

Lai dažādotu pedagoģisko procesu visu mācību gadu  rotaļnodarbības tiek organizētas arī ārpus ierastās grupas telpas un mācību vides – gan grupas rotaļlaukumā, gan dodoties mācību ekskursijās un pārgājienos – vērojot, pētot un darbojoties praktiski.

Pirms katras ekskursijas ārpus iestādes tiek pārrunāti drošības noteikumi un sabiedrisko normu ievērošana uz ielas, sabiedriskās vietās, transportā, rīcība  nestandarta situācijas, (instrukcijas Nr.1.,  Nr 5., Nr 9., Nr 10.).

Iestādē tiek rīkoti daudzpusīgi personību attīstoši pasākumi.

98% vecāku atzīst, ka iestādes pasākumi un aktivitātes atbilst bērna interesēm.

Plānojot audzināšanas un ārpusnodarbību pasākumus izglītojamajos tiek veicināta piederības sajūta savai pilsētai un valstij. Izglītojamo grupas apmeklē tuvākos parkus – Raiņa parku, Alunāna parku, Stacijas parku – vērojot dabu un putnus, Ģederta Eliasa muzeju, sēklu veikalu, kafejnīcu “Rausis”, Bauskas zemnieku saimniecību “Krišjāņi”, devušies ekskursijā uz Mežciema mežu, LLU Meža dienu pasākumu pasta salā, bibliotēku “Zinītis”, Jelgavas 4. sākumskolu un pirmsskolas izglītības iestādi “Sprīdītis”.

Izglītības iestādē izmantojam iespēju apmeklēt ātrās medicīniskās palīdzības dienesta un VUGD rīkotās atvērto durvju dienas.

4-6 gadīgo grupas devās ekskursijā uz Branku ZOO “Lauku sēta”.

Veicinot izglītojamo patriotisko un pilsonisko audzināšanu Latvijas Valsts dzimšanas dienas nedēļā nolikām ziedus pie Jāņa Čakstes pieminekļa un kopā ar Jelgavas Zemessardzes bataljona karavīriem devāmies lāpu gājienā uz Lāčplēša pieminekli.

Valsts svētku laikā sešgadīgo grupas izglītojamie ar koncertu devās iepriecināt SAC “Zemgale” dzīvojošos cilvēkus.

Iestādē tiek svinēti gadskārtu svētki.

Veicinot veselīgu dzīvesveidu, grupās tika rīkotas veselīgo salātu dienas un sulu degustācijas. Sarunās ar izglītojamajiem pārrunāts par veselīga uztura nozīmīgumu un veselīgiem našķiem svētku reizēs.

Sia “Antara” – “Man ir tīri zobi” – iepazīstināja ar mutes higiēnas pamatiem.

Katru rītu, visās grupās notiek rīta rosme.

Stacijas parkā sportiskā gaisotnē  baudījām  ziemas priekus.

Katru gadu piedalāmies pilsētas rīkotajās sporta sacensībās pirmsskolas izglītības iestādēm “Lielā balva”.

Veiksmīgi izveidojusies sadarbība ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju – Mārīšu grupas izglītojamie piedalījušies pirmā mācību pusgada noslēguma svinīgajā pasākumā Spīdolas skolas audzēkņiem un pēdējā zvana svinīgajā pasākumā.

Spīdolas Valsts ģimnāzijas zālē organizēti 5-6 gadīgo grupu Ziemassvētki ar  uzvedumu  “Lācēna Ziemassvētki”.

Regulāri tiek veikta iestādē rīkoto pasākumu analīze, apkopoti ieteikumi un ierosinājumi.

Pasākumu organizēšanā aktīvi piedalās Iestādes padome, foto par izglītības iestādes pasākumu norisi tiek apkopoti iestādes mājas lapā un failiem.lv. Vecāki ar savu parakstu apliecinājuši, savu piekrišanu izglītojamo fotografēšanai un datu apstrādei.

Turpinām sadarbību ar Jelgavas sporta halli organizējot sporta nodarbības divas reizes mēnesī.

Veicinot izglītojamo kultūrizglītību iestādē viesojās –  leļļu teātris“ Tims”, aktrise

Dz. D. Maisaka, Rīgas  cirka mākslinieki, D. Rijnieks, I. Paura, Leļļu teātra klubs.

Izglītības iestādē tiek piedāvāti interešu izglītības pulciņi- tautas dejas, ritmika, angļu valoda, Alfa robotika (1. pusgadā) un māksla. Mācību gada noslēgumā administrācija kopā ar pulciņu vadītājiem veic interešu izglītības pulciņu darba analīzi.

90% vecāki uzskata, ka iestādes piedāvātie interešu izglītības pulciņi atbilst bērna interesēm. 10% iesaka papildināt ārpusnodarbību aktivitātes ar dabas zinību, inženiertehnisko, dziedāšanas un sporta pulciņiem.

Stiprās puses:

Radoša un vispusīga pieeja pasākumu plānošanā un organizēšanā.

Vecāku atbalsts un līdzdalība izglītojamā personības veidošanā.

Regulāri organizētas sporta nodarbības Jelgavas sporta hallē.

Regulāra ekskursiju un pārgājienu organizēšana izglītojamajiem.

Turpmākā attīstība:

Jaunu interešu izglītības programmu piesaiste.

Vērtējums: Ļoti labi

2.4.3.Atbalsts karjeras izglītībā.

Visa mācību gada garumā iestādes darba plānā tiek iekļauts karjeras izglītības saturs,

oktobra mēnesī tiek organizētas Karjeras dienas.

Izglītojamo vecāki viesojas iestādē ar stāstījumiem par profesijām,  radošām darbnīcām, eksperimentiem. Vairāku nedēļu garumā rosinājām vecākus  kopā ar bērnu atrast kādu eksperimentu, sagatavot to un nodemonstrēt grupiņas biedriem.

Eksperimentēšana notiek visās grupās atbilstoši vecumposmam un izpratnes līmenim – visi eksperimenti tiek fiksēti eksperimentu atskaites lapās skolotāju dienasgrāmatā.

Pilsētas bibliotēkā izglītojamie iepazinušies ar bibliotekāra profesiju, piedalījušies radošajā darbnīcā.

Jelgavas pasta nodaļā Mārīšu grupas izglītojamie klausījās stāstījumu  par pasta darbinieku ikdienu un  darba specifiku, kā arī nosūtīja vēstules.

Sadarbībā ar Jelgavas Amatu vidusskolu tika cepta un degustēta maize.

Bērnu bibliotēkā “Zinītis” izglītojamie iepazinās ar bibliotekāra profesiju, piedalījās rotaļnodarbībā “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi!” (transports no sendienām līdz mūsdienām) un iepazinušies ar “Grāmatu žūrijas” grāmatām un klausījušies  pasakas.

Sadarbībā ar SIA “Kristell”, izglītojamajiem bija iespēja iepazīties ar sveču liešanas procesu un noskatīties prezentāciju par sveču izejvielu iegūšanu un transportēšanu.

Sadarbībā ar Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem sešgadnieki piedalījās projektā ”Ekonomikas izglītība pirmsskolā-pirkšanas un pārdošanas prasmju apgūšana”.

Iestādes administrācija iedrošina  un motivē skolotāju palīgus pilnveidoties un apgūt pirmsskolas skolotāja profesiju.

Stiprās puses:

Mācību ekskursiju organizēšana uz pilsētas iestādēm un uzņēmumiem.

Vecāku iesaiste karjeras izglītības nodrošināšanā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt pilnveidot iesākto karjeras izglītības jomā.

Vērtējums: Labi

2.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai.

Iestādē darbojas 5 grupas vecumā no 1,5 līdz 7 gadiem. Ikdienas mācību darbs tiek plānots atbilstoši vecumposmam, īpašu uzmanību pievēršot izglītojamajiem ar mācību grūtībām. Mācību process tiek pielāgots izglītojamo spējām un interesēm, izmantojot gan individuālu pieeju, gan apakšgrupu darbu. Ja izglītojamajam ir grūtības mācību satura apguvē, pedagogi par to informē vecākus, aicinot viņus iesaistīties ar atbalsta pasākumiem, kurus var veikt ģimenē.

Ikdienas mācību procesa dažādošanai izglītojamie dodas ekskursijās, veic vērojumus, eksperimentus un piedalās grupu darbā. Izglītojamajiem tiek piedāvātas iespējas izvēlēties darbības lauku – grupās ir centri, kuri ir brīvi pieejami, tajos atrodas dažāda veida materiāli aktīvai, radošai, jēgpilnai darbībai.

Izglītojamo sasniegumu vērtēšanai tiek izmantotas attīstības kartes, kurās  2 reizes pusgadā tiek veikta izglītojamo attīstības un sasniegumu dinamikas analīze.  Apkopojot rezultātus tiek plānots turpmākais mācību darbs un individuālas sarunas ar izglītojamā  vecākiem. Izglītības iestāde atbalsta talantīgos audzēkņus, strādājot ar viņiem individuāli gan priekšnesumu sagatavošanā, gan iesaistot teatrālu uzvedumu veidošanā.

Sadarbībā ar grupu skolotājiem un vecākiem, iestādes logopēds nodrošina kvalitatīvu palīdzību izglītojamajiem ar valodas problēmām.

Stiprās puses:

Daudzveidīgas metodes un paņēmieni mācību procesa diferenciācijai.

Turpmākā attīstība:

Pilnveidot pedagogu zināšanas darbā ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešams atbalsts.

Vērtējums: Labi

2.4.5. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni.

Iestādes darbinieki un vecāki strādā vienotā komandā un savstarpējā sadarbībā, veicot kopēju izglītojamo audzināšanas un izglītošanas darbu. Vecāki par iestādes darbu tiek informēti grupu vecāku sapulcēs, individuālajās tikšanās reizēs, vecāku informācijas stendos. Atbalstot Iestādes padomes vecāku ieteikumu – katrā grupā izveidota kopīga WatsApp grupa ar konkrētās grupas bērnu vecākiem, kas nodrošina operatīvu savstarpējo saziņu.

Uzsākot jauno mācību gadu tiek rīkotas jauno vecāku  un grupu vecāku sapulces , kurās vecāki tiek iepazīstināti  ar izglītības iestādi, tās mērķiem un mācību gada prioritātēm, iekšējās kārtības noteikumiem, grupu pedagogiem, ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju, atbalsta personālu, mācību gada darba plāna svarīgākajiem punktiem. Pirmsskolā darbojas Iestādes padome, tās sastāvā ir pa vienam vecāku pārstāvim no katras grupas, divi pedagogu pārstāvji, vadītājas vietniece izglītības jomā un iestādes vadītāja. Par pieņemtajiem lēmumiem un rīcības plānu Iestādes padomes pārstāvji informē grupu vecākus.

Veiksmīgi veidojam sadarbību: pirmsskolas izglītības iestāde – vecāks – IIAC, sniedzot vairāku izglītojamo veiksmīgai attīstībai nepieciešamo atbalstu.

Iestādes logopēde organizē informatīvas tikšanās ar vecākiem, izstāstot par izglītojamo valodas traucējumiem un piedāvājot vecākiem iespēju papildus, ar logopēdisko vingrinājumu palīdzību, darboties mājās.

Sadarbojoties ar vecākiem, esam iesaistījušies Zaļās jostas rīkotajā konkursā, kur vācam baterijas – akcentējot tīras vides, atkritumu pārstrādes nozīmību.

Karjeras dienu ietvaros iestādes izglītojamo vecāki iepazīstināja un demonstrēja savas profesijas – friziere, ārsts, konditore, šuvēja, sportists, glābējs, galdnieks un traktorists (bija iespēja klātienē aplūkot traktoru un  tajā iekāpt).

Esam veidojuši veiksmīgu sadarbību ar izglītojamo ģimenēm – aicinot piedalīties dažādos projektos, radošajās darbnīcās – putnu būri – dekori,  Bitīšu grupas vecāki uzveda teātra izrādi “Kazlēns kurš prata skaitīt līdz 10”, vairāku grupu vecāki prezentēja savas profesijas, Mārīšu grupā vecāki vadīja nodarbības.

Pavasarī rīkojām atvērto durvju dienas, kurās aicinājām piedalīties vecākus. Vecākiem bija iespēja izvēlēties sev piemērotāko laiku, lai iepazītos ar iestādē notiekošajiem procesiem.

Vismaz divas reizes gadā notiek Iestādes padomes sapulce. Vecāki regulāri tiek informēti par iestādē notiekošo, tiek ņemti vērā ieteikumi un ierosinājumi iestādes darba uzlabošanai. Vecāku ierosinājumiem un ieteikumiem iestādes centrālajā ieejā novietota ieteikumu un ierosinājumu pasta kaste, informācija vecāku stendos.

Gada noslēgumā organizējām  pasākumu, uz kuru tika aicināti visi vecāki. Pasākuma laikā  bija iespēja iepazīties ar iestādes telpām, veidot priekšstatu par iestādes vidi kopumā, iepazīties ar visu grupu skolotājām un radoši darboties. Pasākuma organizēšanā un vadīšanā līdzdarbojās iestādes padomes vecāki.

Skolotājiem tika rīkots darbseminārs, par tēmu “Kā un vai runāt ar vecākiem”.

Vērojumi liecina, ka vecāku vēlme iesaistīties iestādes ikdienas dzīvē un ieinteresētība sava bērna attīstības veicināšanā ir augusi. Veicot vecāku aptaujas anketu apkopojumu, varam secināt, ka vecāki iestādi vērtē pozitīvi un ir apmierināti ar darbu, kas tiek veikts viņu bērnu labā.

Pēc Skudriņu grupas vecāka iniciatīvas tika organizēta radošā darbnīca Valsts svētku laikā. Vecāki izgatavoja savam bērnam svētku rotu – meitenēm matu rotas, zēniem tauriņus.

PII “Gaismiņā” viesojās vecāki, kuri iepazīstināja ar maiznieka un ārsta profesiju.

Pirmajā mācību pusgadā, par godu Latvijas valsts simtgadei, ar vecāku līdzdalību izgatavojām skārda bundžu svečturus, ar kuriem rotājām iestādi un kurus izmantojām “Uguns zīmju” iedegšanā Hercoga Jēkaba laukumā.

Pateicoties vecāku atsaucībai trīs grupās tika gatavotas kūkas Latvijai dzimšanas dienā, Tauriņu grupā – veselīgo salātu diena, Spārīšu grupā tika spiestas sulas no rudens veltēm, Bitīšu grupā  notika sviestmaižu gatavošana. Visās grupās tika ceptas piparkūkas.

Mārīšu grupas vecāki tika aicināti kopā ar izglītojamajiem uz rudens spēlēm laukumā, kur  tika izgatavota rakstu josta Latvijai simtgadē.

Ziemassvētku laikā, katru pirmdienu, sniedzot nelielu priekšnesumu, izglītojamo ģimenes iededza adventes sveces adventes vainagā.

Sadarbībā ar Bitīšu grupas vecāku tika organizēta tikšanās ar Zemessardzes bataljona karavīriem, un bija iespēja iepazīties ar Zemessargu aprīkojumu, piedalīties dažādās aktivitātēs un doties lāpu gājienā uz Lāčplēša pieminekli. Mārīšu grupā tika rīkota Ziemassvētku radošā pēcpusdiena un gatavoti dekori grupas telpas noformēšanai.

Latvijas valsts svētku laikā tika rīkots projekts kopā ar vecākiem “Mana tautasdziesma Latvijai”, kurā izglītojamo ģimenes izgatavoja A3  formāta darbus, kurus pēc tam nogādājām SAC “Zemgale” un izveidojām izstādi tur dzīvojošiem cilvēkiem.

Ar Skudriņu grupas izglītojamo vecāku atbalstu varējām iepriecināt LLU dzīvnieku patversmes iemītniekus.

Stiprās puses:

Veiksmīga sadarbība ar vecākiem.

Vecākiem tiek sniegta savlaicīga un precīza informācija.

Novērota pastiprināta vecāku interese par izglītojamā sasniegumiem.

Turpmākā attīstība:

Organizēt izglītojošus pasākumus vecākiem par viņiem aktuālām tēmām saistībā ar izglītojamajiem.

Organizēt individuālās sarunas ar izglītojamo vecākiem – kā alternatīvu vecāku sapulcēm.

Vērtējums: Ļoti labi

2.5. Iestādes vide

2.5.1. Mikroklimats      

Izglītības iestāde ir bagāta ar tradīcijām- Zinību diena, gadskārtu ieražu svētki, muzikālās pēcpusdienas, kurās izglītojamie tiek iepazīstināti ar dažādiem mūzikas instrumentiem, Gaismiņas vārda diena, putnu dienas ar Jelgavas 4. vidusskolas orķestra piedalīšanos, iestādes darbinieku un vecāku teātra izrādes izglītojamajiem, saules modināšanas svētki, ģimenes svētki, Jāņu ielīgošana, ekskursijas, teātru un koncertu viesošanās iestādē, Latvijas valsts dzimšanas dienas svinības. Pasākumu organizēšanā un  realizēšanā iesaistās viss personāls un vecāki. Kopējā sadarbībā nostiprinām  lepnumu un piederību savai iestādei.

Mērķtiecīgi veidojam savu tēlu sabiedrībā – organizējot pasākumus iestādē, piedaloties un atbalstot Jelgavas pilsētas rīkotos pasākumus, iestādes mājas lapā publicējot informāciju par aktuālākajiem notikumiem.

Izglītības iestādi raksturo stabils, pieredzes bagāts un noturīgs kolektīvs, kur katrs ir gatavs uzņemties atbildību, iesaistoties darba plānošanā, pasākumu organizēšanā un vadīšanā.  Pedagogiem ir vienlīdzīga, godīga attieksme pret visiem izglītojamajiem.

Iestāde ir mājīga, izglītojamajiem un vecākiem pievilcīga. Rūpējamies, lai katrs izglītojamais iestādē būtu gaidīts un sajustu mīlestību, kas staro no sirds uz sirdi. Rīkojot kopīgas izstādes, kopīgus projektus, kopīgus svētkus un koncertus veidojam veiksmīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem. Katru rudeni vecāku sapulcēs iestādes vadītāja vecākus iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem, mācību gada izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm, ieskicē pasākumu plānu pirmajam pusgadam.

Katra mācību gada sākumā iestādes darbinieki tiek atkārtoti iepazīstināti ar iekšējās kārtības un darba kārtības noteikumiem. Iestādē ir izstrādāts ētikas kodekss. Savu iepazīšanos ar noteikumiem darbinieki apliecina ar  parakstu žurnālā.

Iestādē ir organizēti komandas saliedēšanas pasākumi, kuros viesojušās psiholoģe Daina Reinfelde un drāmas terapeite Anna Šteina. Darbinieki tiek sumināti jubilejās, kā arī sarūpēti pārsteigumi citās svētku reizēs, piemēram izglītojamo tēvu muzikāls sveiciens pavasara svētkos.

Iestādes administrācija respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, tehnisko darbinieku un vecāku ierosinājumus un ieteikumus, novērtē sasniegto.

Konfliktsituāciju gadījumā tiek meklēts tūlītējs risinājums. Nepieciešamības gadījumā, piesaistīti atbalsta speciālisti.

96% vecāku pozitīvi vērtē mikroklimatu izglītības iestādē- saskarsme, sadarbība, attieksme.

Darbiniekiem ir iespēja apmeklēt apmaksātus profesionālās pilnveides kursus.

Iestādē ir labvēlīgs, sirsnīgs mikroklimats. Pedagogi savstarpēji sadarbojas, bagātinot viens otru ar pieredzi un idejām.

Iestādes ikdienā tiek akcentēta cieņpilna attieksme pret Latvijas valsti, Jelgavas pilsētu, ģimeni, dabu, uzsvērta vērtību un tikumu nozīme cilvēka dzīvē.

Izglītības iestāde ievieš un pilnveido tradīcijas, lai nodrošinātu savstarpēju cieņu un labvēlīgu attieksmi vienam pret otru, rosinātu iecietību, empātiju, lai izglītojamie, viņu vecāki un personāls iestādē justos komfortabli.

Iestādes īsteno savu moto – No sirds uz sirdi!

Stiprās puses:

Stabils, pieredzes bagāts kolektīvs.

Iestādē ir profesionāla sadarbības vide, kurā iesaistās izglītojamo vecāki.

Izglītojamie tiek rosināti patriotismam un viņos tiek veidotas piederības jūtas savai dzīves vietai.

 Turpmākā attīstība:

Kolektīva saliedēšanas pasākumi.

Reizi pusgadā organizēt vadības un darbinieku individuālās pārrunas.

Reizi gadā organizēt iestādes darbinieku pieredzes braucienu.

Vērtējums: Labi

2.5.2. Fiziskā vide

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde „ Gaismiņa” atrodas pilsētas centrā, Vaļņu ielā 5, norobežotā teritorijā. Iestādes  kopējā platība ir 658 kvadrātmetri, teritorijas platība ap iestādi 2000 kvadrātmetri. Par teritorijas uzturēšanu kārtībā rūpējas iestādes tehniskais personāls, iesaistot izglītojamos – stādīšanas, ravēšanas, lapu grābšanas darbos. Pie izglītības iestādes ir uzstādīts ātruma valnis. Iestādes teritorijā atrodas  pieci grupu laukumi, sporta laukums un saimnieciskā zona, kura ir daļēji norobežota. Šajā mācību gadā tika plānota saimnieciskās ēkas rekonstrukcija, bet nepietiekamu budžeta līdzekļu dēļ, rekonstrukcijas projekta izstrādi un plānotos darbus jāpārceļ un 2020. gadu.

Pamatojoties uz 2018. gada 31. augustā sagatavoto ēku tehniskās apsekošanas atzinumu – tika veikta jumta konstrukciju papildus stiprināšana.

Pamatojoties uz 2017. gada 1. jūnijā VUGD ZRB Jelgavas daļas pārbaudes aktu

Nr. 22/11.1-3.1-145, 2019. gada pavasarī veikta ārējo evakuācijas kāpņu pilnveidošana.

Izglītības iestādes ēka ir divstāvu ar trim ieejām un divām evakuācijas izejām. Pirmsskolas iestādes vide ir bērnu attīstību veicinoša, regulāri tiek veikti remonti.  2018./2019. mācību gadā tika veikts iestādes virtuves kapitālais remonts ar aprīkojuma iegādi un ventilācijas sistēmas uzstādīšanu. Virtuves telpā tika izveidota sadalošā siena dārzeņu novietnes atdalīšanai, daļēji modernizēta elektrības sadales telpa. Virtuves noliktavas telpā veikts kosmētiskais remonts. Taurenīšu grupas tualetes telpā tika demontētas sienas, likvidēts morāli novecojušais sienas skapis, tādējādi iegūstot plašāku telpu un aprīkojot to ar 3 izlietnēm un 3 tualetes podiem, izbūvēta kājvanna, daļējs kosmētiskais remonts veikts grupas telpā. Remonta laikā nomainīti vecie kanalizācijas stāvvadi no pirmā uz otro stāvu, līdz ar to pilnībā pabeigta kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija. Taurenīšu un Spārīšu grupu tualetēs iegādāti jauni skapji skolotāju palīgu darba inventāram.

Skolotāju telpā demontēts morāli novecojušais sienas skapis. Spārīšu grupas tualetes telpā izbūvēta jauna kājvanna.

Iestādes vajadzībām iegādāta skaņu pastiprinoša aktīvā tumba. Mācību procesa dažādošanai skolotāju telpā uzstādīta interaktīvā tāfele, zālē pieejams projektors. Iestādes pamatfunkciju nodrošināšanai iegādāts jauns dators un printeris skolotāju telpā, kā arī printeris vadītājas vietniecei izglītības jomā. Visi materiāltehniskie līdzekļi un iekārtas ir darba kārtībā. Atbildīgās personas iestādē veic materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, konstatē bojājumus un novērš tos. Pedagogi tiek rosināti efektīvi un racionāli izmantot iestādes materiāltehnisko nodrošinājumu.

Grupu laukumos četrām grupām iegādātas jaunas smilšu kastes. Demontēta Bitīšu grupas lapene, vasaras periodā uzstādīta vieglas konstrukcijas nojume. Tiek turpināta dekoratīvo apstādījumu nomaiņa starp Skudriņu un Taurenīšu grupu laukumiem.

Regulāri tiek papildināta materiālā bāze ar attīstošām rotaļlietām un spēlēm. Tehniskie darbinieki tiek nodrošināti ar darbam nepieciešamajiem materiāliem. Visas izglītības iestādes telpas ir funkcionālas, tās tiek estētiski noformētas, tīras un kārtīgas, sanitārhigiēniskie apstākļi atbilst mācību un audzināšanas prasībām.  Iestādē, atbilstoši noteikumiem, ir izvietoti rokas ugunsdzēšamie aparāti, evakuācijas plāni un evakuācijas izejas.

87% vecāku ir apmierināti ar iestādes telpām, iekārtojumu, tīrību un kārtību.

13% respondentu norāda uz telpu šaurību un ventilācijas uzlabošanu otrajā stāvā.

Izglītības iestādē veiktās pārbaudes:

  • gada 1. jūnijā VUGD ZRB Jelgavas daļa, pārbaudes akts Nr. 22/11.1-3.1-145.
  • gada 24. janvārī – Veselības inspekcijas kontrole, kontroles akts Nr. 00065318 – pārkāpumi netika konstatēti.
  • gada 27. februārī – Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudes protokols Nr. 54-18-10471 – aktā norāde par virtuves telpā nepieciešamo remontu.
  • gada 31. augustā sagatavots ēkas tehniskās apsekošanas atzinums- tika veikta ēku grupas konstrukciju tehniskā apskate dabā, apsekošana un bojājumu konstatēšana- būvuzraugs M. Murāns.

Stiprās puses:

Efektīvs budžeta līdzekļu plānojums un pielietojums.

Telpu estētiskais noformējums.

Turpmākā attīstība:

Saimnieciskās zonās rekonstrukcija.

Mārīšu grupas remonts un jaunas mēbeles.

Jaunas  lapenes Bitīšu un Skudriņu grupu laukumos.

Apgaismojums grupu laukumos.

Vērtējums: Labi

2.6. Iestādes resursi

2.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Iestādē ir 5 grupu telpas, 2 grupām ir atsevišķas guļamtelpas, 3 grupās guļamtelpa apvienota ar grupas telpu, zāle, virtuves un noliktavas telpas, skolotāju telpa, atsevišķi kabineti vadītājai, medmāsai, vadītājas vietniecei administratīvi saimnieciskajā darbā, vadītājas vietniecei izglītības jomā un skolotājai logopēdei. Veļas pārzine, tehniskais darbinieks un sētnieks atrodas iestādes teritorijā esošajā saimnieciskās zonas ēkā.

Iestādē pieejami 5 stacionārie datori, viens portatīvais dators, projektors, skaņu iekārta, interaktīvā tāfele, akustiskā tumba un mikrofoni āra pasākumu apskaņošanai. Nomainīti divi printeri – vadītājas vietniecei izglītības jomā un skolotāju telpā.

Pedagogiem brīvi ir pieejams kopētājs, printeris, iekārta laminēšanai un materiālu iesiešanai. Iestādē mācību procesa pilnveidošanai ir pieejama mikroviļņu krāsns, elektriskā plītiņa, tosteris.

Mēbeles, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir darba kārtībā un droši lietošanai. Pedagogu ērtībām ir labiekārtota skolotāju istaba, kurā ir pieejams kopētājs, dators, printeris un interaktīvā tāfele- izglītības programmā paredzēto mērķu un sasniedzamo rezultātu īstenošanai. Telpu sadalījums atbilst mācību procesa nodrošinājumam, izglītojamo un pedagogu vajadzībām. Iestādē ir interneta pieslēgums, zāle aprīkota ar projektoru un skaņu iekārtām, grupās ir mūzikas centri.

Izglītojamie un pedagogi tiek nodrošināti ar mācību materiāliem, didaktiskajām spēlēm, metodiskajiem līdzekļiem.

Stiprās puses:

Iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi un telpas izglītības programmas realizēšanai.

Plānveidīgs un mērķtiecīgs jaunāko informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.

Turpmākā attīstība:

Nodrošināt  efektīvāku tīkla pārklājumu visā iestādē.

Jauni datori grupās- darbam ar e-klasi.

Vērtējums: Labi

2.6.2. Personālresursi

Pirmsskolas izglītības iestādē „Gaismiņa” strādā 11 pedagogi, grupu pedagogu darba slodze ir 0,85, 5 skolotāju palīgi, medmāsa, vadītājas vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā, vadītājas vietniece izglītības jomā, skolotāja – logopēde, remontstrādnieks, veļas pārzine, apkopēja, sētnieks. Iestādē ir stabils pedagoģisko un tehnisko darbinieku kolektīvs. Pedagogi un skolotāju palīgi apmeklē profesionālās pilnveides kursus un  pieredzes apmaiņas seminārus pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Kursi tiek piemeklēti individuāli katram pedagogam, ņemot vērā pedagogu stiprās, vājās puses un vēlmes. Informācija par apmeklētajiem kursiem tiek apkopota VIIS sistēmā.

2018./2019. mācību gadā  administrācijas komanda, pedagogi un tehniskie darbinieki apmeklējuši  kursus.

  • ZRKAC Radošo darbu darbnīca- ZRKAC, I. Daknes vadībā.
  • Bērnu tiesību aizsardzības kursi, 06.11.2018.
  • Bērnu tiesību aizsardzības kursi 24h, 21.03.2019.
  •  ZRKAC “Droša un veselīga iestāde no zināšanām uz paradumiem”.
  • Brocēni, Izglītības kvalitāte un pilsoniskums, 20.09.2018.
  • LLU  Veselīga uztura pamati, 27.09.2018.
  •  ZRKAC Kompetenču pieeja mācību saturā, 16.10.2018.
  • Mācīšanās traucējumi un atbalsts izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, 02.10.2018.
  • Muzikālās darbības īstenošana pirmsskolā, atbilstoši kompetenču pieejai, 22.11.2018.
  • Praktiskas metodes un paņēmieni pirmsskolas vecuma bērnu valodas attīstībā, kompetenču pieejas kontekstā, 13.09.2018.
  •  „21. gadsimta prasmes izglītībā ”, Satura reformas ieviešanas atbalsta mācības.
  • Latviešu valodas apguve pirmsskolā lingvistiski neviendabīgā vidē, īstenojot kompetencēs balstītu saturu. 23.03.2019.
  • 21. gadsimta prasmes izglītībā. 27.03.2019.
  • Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā.
  • Microsoft mākoņpakalpojumu izmantošanas iespējas izglītības procesā 8h
  • Kompetenču pieeja mācību saturā: Pirmsskolas vadības komandu loma ceļā uz izglītību mūsdienīgai lietpratībai -26h.
  • Izglītības kvalitāte un pilsoniskums- 8h.
  •  Rīki un paņēmieni pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja profesionālajai pilnveidei, paaugstinot iestādes darba kvalitāti un efektivitāti-32h.
  • Sandras Vestermanes lekcija “Kāpēc cilvēki ir ļauni?”.

2018./2019. mācību gadā iestādē pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai tika atbalstīts 1 pedagogs, kurš mācību gada noslēgumā ieguva

  1. kvalitātes pakāpi. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, izmantojot elektronisko Valsts izglītības Informācijas sistēmu, seko līdzi ,vai pedagogi ir ieguvuši kvalifikācijai nepieciešamo stundu skaitu un ievada informāciju par apmeklētajiem kursiem.

Divi pedagogi iegūst augstāko pedagoģisko izglītību, skolotājs-logopēds ieguvis maģistra grādu pedagoģijā.

Ikmēneša sapulcēs notiek pedagogu pieredzes apmaiņa, prezentācija par kursos un semināros iegūto –  pozitīvās pieredzes prezentēšana kolēģiem, dalīšanās ar idejām un tālāka kopīgā darba plānošana.

Stiprās puses:

Izglītības iestādes administrācija saskata tālākizglītības nepieciešamību kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai un sniedz nepieciešamo atbalstu.

Pedagogi savstarpēji dalās pieredzē  par kursos un semināros apgūto.

Turpmākā attīstība:

Turpināt pedagogu tālākizglītību, pieaicinot vieslektorus iestādē.

Prezentēt iestādes sasniegumus ar publikācijām.

Rotaļnodarbību, dienas momentu vērošanas un analīzes projekta “Eju ciemos” pilnveidošana.

Vērtējums: Labi

2.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.

2.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana.

Pirmsskolas izglītības iestādes „ Gaismiņa” vīzija-

Ģimenes un pirmsskolas sadarbība-radošas, drošas, veiksmīgas, sekmīgas personības veidošanās  pamats.

Moto – No sirds uz sirdi….

Misija – Mācīt un audzināt īstenus savas valsts pilsoņus, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības, garīgi bagātinot bērna dvēseli un veicinot fizisko attīstību.

Iestādes darba pašvērtēšana tiek veikta katra mācību gada nobeigumā visās izglītības iestādes darbības jomās, iesaistoties darbiniekiem un izglītojamo vecākiem. Iegūtā informācija tiek apkopota un analizēta.

Visu mācību gadu iestādes administrācijas komanda organizē mācību darba un saimnieciskā darba kontroles procesu. Reizi mēnesī notiek pedagogu sapulces, kurās tiek sniegta informācija par mēneša darba plānu, apspriesti aktuālie jautājumi un tiek veikta iepriekšējā perioda analīze. Reizi pusgadā tiek rīkotas mazās pedagoģiskās sēdes, kurās tiek izrunāti aktuālie jautājumi katrā grupā atsevišķi.

Izglītības iestādē tiek izstrādāts  gada plāns un attīstības plāns trim gadiem, kura tapšanā tiek ņemti vērā vērtēšanas procesā norādītie nepieciešamie uzlabojumi.

Lai veiksmīgi organizētu iestādes darbu, regulāri tiek sasauktas administrācijas sanāksmes, kuras tiek protokolētas un par pieņemtajiem lēmumiem tiek informēti iestādes darbinieki un, nepieciešamības gadījumā, izglītojamo vecāki.

Izglītības iestādes darba organizācijā iesaistās administrācijas komanda un pedagogi. Tiek veikts visa mācību gada laikā notiekošo pasākumu izvērtējums un analīze.

Pašnovērtēšanā iegūtie rezultāti tiek apkopoti diagrammās, ar iegūtajiem rezultātiem tiek iepazīstināti darbinieki, tiek veikts izvērtējums un plānoti uzlabojumi problemātiskajās jomās. Pašnovērtējuma kopējais  ziņojums tiek balstīts uz iestādes darba analīzi un aptauju anketu rezultātiem.  Ar pašvērtējuma ziņojumu, kurš tapis administrācijai sadarbojoties, tiek iepazīstināti darbinieki un tas ir publiski pieejams.

Stiprās puses:

Sistemātiski plānots un organizēts darbs izglītības iestādē.

Vecāku iesaistīšanās iestādes darbības novērtējumā.

Turpmākā attīstība:

Turpināt pilnveidot Iestādes darba plānošanas un pašvērtēšanas procesu.

Vērtējums: Labi

 2.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir visa nepieciešamā obligātā dokumentācija, ievērojot normatīvo aktu prasības. Dokumenti sakārtoti atbilstoši Lietu nomenklatūrai. Visam iestādes personālam ir izstrādāti amata apraksti, kuros noteikti viņu darba pienākumi un tiesības. Amatu apraksti tiek aktualizēti. Izglītības iestādes darba organizācijā iesaistās administrācijas komanda un pedagogi. Vadītāja pārrauga personāla pienākumu izpildi un deleģē atbildīgos.

Administrācijas sastāvā ietilpst vadītāja, vadītājas vietnieks izglītības jomā, vadītājas vietnieks administratīvi saimnieciskajā darbā un medicīnas māsa.

Vadītāja kopā ar administrāciju veiksmīgi   sadarbojas ar iestādes vecākiem un iestādes padomi. Vadītājas vietniece izglītības jomā pārrauga, organizē, izvērtē mācību procesu un sniedz atbalstu pedagogiem un skolotāja palīgiem. Vadītājas vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā pārrauga tehniskos darbiniekus, nodrošina ar nepieciešamajiem darba materiāliem, veic saimniecisko līdzekļu pasūtījumus, pārrauga un kontrolē teritorijas un telpu kārtību un drošību.

Vadītāja rūpējas par labvēlīgu vidi izglītības iestādē, veicinot personāla izpratni par izglītības iestādes vīzijas, mērķu un uzdevumu sasniegšanu, regulāru informācijas apmaiņu iestādes darba organizēšanā.

Ikmēneša administrācijas sapulcēs tiek plānoti pasākumi, analizēts paveiktais un meklēti uzlabojumi iestādes darba pilnveidošanai.

Par pieņemtajiem lēmumiem iestādes darbinieki tiek informēti informatīvajās sapulcēs.

Būtisku jautājumu izlemšanā iestādes administrācija konsultējas ar speciālistiem Jelgavas Izglītības pārvaldē, Iekļaujošās izglītības atbalsta centrā.

Iestādes vadība strādā sadarbojoties ar iestādes padomi un atbalsta personālu.

Iestādes padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā divas reizes mācību gadā, aktuālu jautājumu risināšanai sēdes tiek sasauktas biežāk. Par Iestādes padomē pieņemtajiem lēmumiem tiek informēti izglītojamo vecāki  un iestādes darbinieki.

Informācija par iestādes darbu pieejama-darba sanāksmēs, pedagoģiskajās sēdēs, informatīvajos stendos, mutiska informācija.

Administrācijas komanda pārskata un izvērtē darbinieku, vecāku ieteikumus un ierosinājumus darba uzlabošanai.

Iestādes vadība veicina darbinieku pozitīvas attieksmes veidošanu, sniedz atbalstu, piedāvā profesionālās izaugsmes iespējas,  darbinieki saņem mutiskas uzslavas par kvalitatīvi, atbildīgi un radoši veiktiem darba pienākumiem, tiek organizēti kolektīva saliedēšanas pasākumi.

Iestādes vadība savā darbībā ievēro un veicina gan izglītojamos, gan personālu ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības, tajā skaitā lojalitāti Latvijas Republikai un Satversmei, ētikas normas (Ētikas kodekss iestādē).

Pedagogu darba kvalitātes nodrošināšanai iestādē notiek savstarpēja pieredzes apmaiņa starp pedagogiem un skolotāju palīgiem.

Iestādē organizētie pasākumi  visa mācību gada laikā tiek analizēti un izvērtēti.

Vērtēšanā piedalās visi darbinieki.

Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā tiek izmantotas attīstības kartes.

Iestādes vadība rūpējas par pirmsskolas izglītības iestādes tēlu un prestižu sabiedrībā.

Pirmsskolas izglītības iestādes Gaismiņa” Iestādes nolikums apstiprināts ar Jelgavas pilsētas domes 25.09.2014. lēmumu nr.14/5.

Stiprās puses:

Administrācijas un pedagogu sadarbība.

Rūpes par pirmsskolas izglītības iestādes tēlu un prestižu sabiedrībā.

Turpmākā attīstība:

Attīstīt katra darbinieka līdzatbildību par pieņemtā lēmuma realizāciju.

Turpināt attīstīt ilgtspējīgu iestādes kultūrvidi.

Vērtējums: Labi

2.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām.

Izglītības iestādei ir laba sadarbība ar iestādes dibinātāju- Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības pārvaldi.

Pirmsskolas izglītības iestāde sadarbojas ar –

Iekļaujošās izglītības atbalsta centru (IIAC) – nodrošinot atbalsta dienestu pieejamību izglītojamo vecākiem un pedagogiem;

Zemgales Reģiona Kompetenču attīstības centru (ZRKAC)- Miniphenomet un Fastrackid nodarbību apmeklējums, pedagogu tālākizglītības kursi,

Jelgavas pilsētas bibliotēku, bibliotēku „ Zinītis”;

Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzeju;

Jelgavas 4. sākumskolu, Jelgavas un Ozolnieku mūzikas skolām, pašvaldības policiju, SIA „ Jelgavas ūdens”, aģentūru „ Kultūra”, SIA „ Kanclera nams”.

Sadarbojoties ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju skolas zālē tika organizēts 5-6 gadīgo grupu Ziemassvētku uzvedums, Bitīšu grupas izlaidums.

Jau vairākus gadus sadarbojamies ar Jelgavas sporta halli organizējot sporta nodarbības izglītojamajiem divas reizes mēnesī.

Apmeklējam dažādu institūciju rīkotās atvērto durvju dienas VUGD, ātrā medicīniskā palīdzība.

Izglītojamie apmeklē Ziemassvētku izrādes  aģentūras “Kultūra” telpās,

Iestādē viesojās Jelgavas Zemessardzes 52. bataljona karavīri.

Izglītojamie apmeklējuši Jelgavas pastu, Jelgavas Amatu vidusskolu un iestādei izveidojusies  veiksmīga sadarbība   ar izglītojamo vecākiem.

Sagatavošanas grupas vecāku sapulcē tiek pieaicināti Jelgavas 4 sākumskolas skolotāji ar informāciju par skolu.

Iestādes tēla popularizēšanai piedalāmies dažādos pilsētas rīkotajos pasākumos.

Dalība sporta sacensībās “Lielā balva” pirmsskolai, LLU rīkotās Meža dienas un

Jelgavas pilsētas svētku gājiens.

Stiprās puses:

Veiksmīga sadarbība ar Jelgavas pilsētas pašvaldības institūcijām.

Turpmākā attīstība:

Iesaistīšanās dažādos projektos.

Vērtējums: Ļoti labi

3.Turpmākā attīstība:

Kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana, jaunu mācību darba metožu, formu izmantošana mācību procesā.

E-vides pratību pielietošana mācību procesa dažādošanā. Jēgpilna pieejamo tehnoloģiju izmantošana.

Veselīga dzīvesveida popularizēšana un  veselību nostiprinošu pasākumu organizēšana.

Pilnveidot pedagogu zināšanas psiholoģiskajos, emocionālajos un izglītojamo uzvedības jautājumos.

Uzlabot izglītojamo, kuriem ir mācīšanās un/vai runas, valodas traucējumi, pilnvērtīgu integrāciju, iekļaujot visus atbalstam nepieciešamos pasākumus.

Pārskatīt un pilnveidot grupu fizisko vidi.

Turpināt strādāt pie kolektīva saliedēšanas pasākumu organizēšanas – komunikācijas prasmju uzlabošanas.

Plānot  kopīgus pasākumus ar vecākiem, iesaistot viņus iestādes ikdienas dzīvē, aicinot īstenot dažādus projektus.

Turpināt pedagogu tālākizglītību.

Paplašināt interešu izglītības piedāvājumu.

Reizi gadā organizēt vadības un darbinieku individuālās pārrunas.

Reizi gadā organizēt iestādes darbinieku pieredzes braucienu.

Iegādāt jaunas lapenes Bitīšu un Skudriņu grupām.

Telpu remonts Mārīšu grupā.

Projekta izstrāde saimnieciskās zonas rekonstrukcijai.

 

 

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Gaismiņa” vadītāja- Agrita Loca

Datums: 2019. gada 1. augusts

Aizvērt