10 lietas, kuras bērns atcerēsies vienmēr

Spilgtas atmiņas: 10 lietas, kuras bērns atcerēsies vienmēr.

Cik gan ātri bērni aug! Bieži mēs, vecāki, brīnāmies, kā nemanāmi mazulis jau kļuvis patstāvīgs, spriest spējīgs un sāk parādīt savu raksturiņu. Mūsdienu dzīves steigā mēs cenšamies bērna pasauli piepildīt, pieaugušo skatījumā, ar svarīgām lietām, cenšamies viņam nopirkt visu iespējami labāko: rotaļlietas, apģērbu, ēdienu, izvēlamies labāko bērnudārzu. Bet mēs nereti piemirstam, ka bērnu atmiņas sastāv no spilgtām emocionālām sajūtām, iespaidiem, notikumiem, bet tikai no pieaugušajiem ir atkarīgs, kādā nokrāsā šīs lietas būs – pozitīvā vai negatīvā.

Ko tad bērns atminas no bērnības un aiznes sev līdzi uz pieaugušo dzīvi? 10 spilgtākās atmiņas apkopojis portāls “Mama-likes”.

Es tevi mīlu par visu vairāk uz pasaules un vēl drusciņ, drusciņ…

Vecāku mīlestība – vissvarīgākie un vērtīgākie bērna iespaidi. Mammas maigums un rūpes, tēta atbalsts – bērnā rada drošības sajūtu no visām nepatikšanām un problēmām, kas vēlāk veido izpratni par personīgo vērtību. Bērns, kurš saprot, ka ir mīlēts, ir daudz pārliecinātāks gan savos vārdos, gan darbos, daudz drosmīgāk pieņem lēmumus. Viņš zina, ka viņa rīcība atradīs vecāku atbalstu, pat tad, ja darbības ne vienmēr būs pareizas, bet tās neradīs nevajadzīgu kritiku. Vecāku mīlestība izpaužas ne tikai vārdos, bet arī rīcībā. Kādā? Par to arī parunāsim.

Apskāvieni

Biežāk mēs izpaužam savu mīlestību pret bērniem ar apskāvienu un skūpstu palīdzību. To nekad nevar būt par daudz. Apskauj un skūpsti bērnu iespējami biežāk, ar to nevar pārdozēt – īpaši, ja runājam par maziem bērniem. Pusaudžu vecumā gan – izvērtē, cik daudz bērnam ir patīkami un kad tomēr atturēties no šīm maiguma izpausmēm, pusaudzim pārmērīga vecāku čubināšanās nereti var būt nepatīkama.

Apskauj bērnu, kad viņu slavē, kad žēlo, apskauj vienkārši tāpat vien, bez iemesla. Nevajag domāt, ka nedaudz paaudzies bērns no tevis sagaida mazāk uzmanības, nekā mazulis. Maiguma izrādīšana nevienam vēl nav kaitējusi, bet, kā jau minējām, ar pusaudžiem esi prātīgs – citu vienaudžu acu priekšā gan jau dēliņu nevajadzētu īpaši skūpstīt, tas viņam var nepatikt.

Uzmanīgs klausītājs

Tādam jābūt ikvienam vecākam. Neatstāj bez uzmanības bērna vēršanos pie tevis. Neignorē bērna prasības, ja pat tev tās šķiet nenozīmīgas, jo viņam taču tās ir svarīgas. Atceries, ka tavi vārdi: “Man nav laika”, “Atliksim sarunu uz vēlāku”, “Ej un tiec pats skaidrībā!” – ar laiku var tik vērstas pret tevi pašu. Atrodi pāris minūšu laika un velti savu uzmanību mazulim, darbi nekur nepazudīs, bet bērns gan: sākumā otrā istabā, bet vēlāk jau pieaugošo dzīvē, un saikne starp jums abiem būs pazaudēta.

Lasīšana

Arī šī ir sava veida komunikācija ar bērnu: grāmata, bildītes, stāsti ir kā vidutājs. Svarīgi ir lasīt bērnam jebkurā vecumā, tā tu viņu veido, viņš klausās nezināmas intonācijas. Pateicoties lasīšanai, veidojas tāda kā noslēpumaina komunikācija, kad jūs divatā iegremdējaties jaunā stāstā vai pasakā.

Alberts Einšteins ir teicis: “Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug inteliģents, lasiet viņam pasakas. Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug vēl inteliģentāks, lasiet viņam vēl vairāk pasaku.”

 Ģimenes rituāli un tradīcijas

Kas atšķir tavu ģimeni no citām? Kaut kas vienojošs un spēcinošs, kas ir tikai tavā ģimenē. Tas “kaut kas” tiek saukts par ģimenes tradīcijām, un atmiņas par tām saglabāsies bērnam arī pieaugušā vecumā, kā arī tiks pārmantotas pašam savā ģimenē. Rituāli var būt visdažādākie: no lasīšanas pirms miega un kopīgas pelmeņu lipināšanas līdz dāvanu gatavošanai pašiem savām rokām.

Jebkurā gadījumā tas vieno pieaugušos un bērnus. Pats galvenais – neatliec un neatcel šos brīžus uz citu laiku. Pamet visus savus darbus, steidz mājās: bērni jau to gaida ar nepacietību.

Svētki, svētki!

Svini ar ģimeni! Dzimšanas dienas, Ziemassvētkus, Jauno gadu – šie un citi svētki patīk katram bērnam. Bet tie tiek svinēti vienā un tajā pašā laikā katru gadu. Daudz vairāk atmiņā paliks negaidīti sarīkotie svētki. Atzīmējiet visus bērnu panākumus un sasniegumus: pirmo izlasīto grāmatiņu, pirmo vārtos iesisto bumbu, pirmo patstāvīgo vizināšanos ar velosipēdu, pirmo uzvaru konkursā. Bērni saprot – tu interesējies par viņa dzīvi.

Kopīgas maltītes

Mūsdienu dzīves steidzīgais ritms, vecāku aizņemtība, ģimenes locekļu dažādā dienas kārtība noved pie tā, ka katrs dzīvo savu dzīvi. Tas attiecas arī uz ēšanu: visi sākuši ēst skrienot vai notiesājot kaut ko, kas pa rokai. Kopīgas maltītes – tas ir iemesls visiem sanākt kopā, apspriest dienas laikā notikušo. Kaut tā būtu tikai viena ēdienreize dienā vai vismaz brīvdienās, bet noteikti to neizslēdz pavisam, citādāk tu ģimenei liedz papildus sniegt uzticamības un siltuma pilnas sarunas.

Kopā spēlēties ir jautrāk!

Parasti bērnu spēles pieaugušajiem šķiet neinteresantas, bet tikai spēlējoties ar bērniem, mēs viņiem kļūstam tuvāki un saprotamāki – spēlē mēs “esam tādi, kā viņi”. Izvēlies tās spēles vai nodarbes, kuras sniedz prieku visiem. Labs variants ir parasta pajokošanās: spilvenu kaujas, kopīga dziedāšana. Būs jautri, tas nu ir fakts. Un pats galvenais – bērni patiešām šo iztrakošanos ar vecākiem nekad neaizmirsīs!

Pateikts – izdarīts

Pieaugušo dzīvē mēs vairāk uzmanības veltām dažādu līgumattiecību izpildei, īpaši juridiski noformētām. Ar ko gan mūsu bērni ir sliktāki? Ja cenšamies nenokavēt ieplānotu darba tikšanos, tad nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst par sava bērna sacensībām vai piedalīšanos kādā konkursā. Visiem bērna svarīgākajiem pasākumiem jābūt ierakstītiem mūsu ikdienas grafikā līdzās darba lietām, kā arī tiem vienmēr jābūt izpildītiem, neraugoties ne uz ko.

Vecāki – tas ir piemērs

Tēta un mammas savstarpējās attiecības – to mūsu bērni nešauboties atcerēsies uz visiem laikiem. Viņi kļūs vai nu par šāda veida attiecību veidošanu savā ģimenē, kad pienāks laiks, vai arī par anti piemēru. Skatoties uz saviem vecākiem, bērni veido attiecības ar pretējo dzimumu, saņem pirmos iespaidus par mīlestības izrādīšanu un rūpēm par otru cilvēku. Pat vecāku valoda un manieres bērnam kļūst par sava veida stereotipu.

 

Izdarot secinājumus, var atzīmēt, ka visi brīži, kas bērna atmiņā paliks uz ilgu laiku, saistās ar ģimeni, ar kopīgu laika pavadīšanu. Tieši tāpēc no savstarpējām attiecībām nepieciešams bērnam sniegt maksimāli daudz un veltīt viņam ik minūti sava brīvā laika.