Prasmi darboties kolektīvā, kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, apzināties atbildību par savu uzvedību, uzņemties iniciatīvu, prast dalīties, cienīt citus utt. bērni sāk izkopt jau pirmsskolas vecumā. Sociālo prasmju attīstība ir svarīgs nosacījums
bērnu psihiskajā un fiziskajā attīstībā un viens no galvenajiem uzdevumiem, gatavojot viņus skolai. Sociālās prasmes arī parāda bērnu gatavību dzīves situācijām, uzlabo viņu pašsajūtu, attiecības ar cilvēkiem, palīdz iegūt zināšanas, attīstīt iemaņas un prasmes.
Jo attīstītākas sociālās prasmes, jo augstāka dzīves kvalitāte.
Kādā pētījumā tika atklāta saikne starp bērna sociālajām prasmēm bērnudārzā un jau pieauguša cilvēka dzīves kvalitāti. Pētnieki secināja, ka bērni, kas pirmsskolas vecumā bija izpalīdzīgi un spēja dalīties ar saviem vienaudžiem bērnudārzā, bija ar lielāku potenciālu absolvēt koledžu un iegūt labu darbu jau 25 gadu vecumā. Savukārt bērni, kuriem bija problēmas konfliktu risināšanā, kas neprata dalīties, sadarboties un bija ar disciplīnas problēmām, biežāk nepabeidza vidusskolu vai koledžu, viņiem
biežāk bija problēmas ar apreibinošo vielu lietošanu un konflikti ar tiesībsargājošām iestādēm.
Tieši tuvinieki un īpaši mamma ir cilvēki, kuri bērnam sniedz pirmo pieredzi saskarsmē ar citiem cilvēkiem un pirmo pieredzi emocionālo prasmju
apguvē. Psiholoģijas doktore Guna Svence apgalvo, ka emocionāli tuvas saskarsmes trūkums bērnībā var atstāt negatīvu ietekmi uz vēlākiem gadiem:
bērni nespēj izveidot normālas attiecības ar citiem cilvēkiem, ir emocionāli auksti. Pozitīva, emocionāla bērna atzīšana attīsta viņā drošības izjūtu, pārliecību par sevi, ticību saviem spēkiem. Taču pētnieki (Damon E. Jones, Mark Greenberg, Max Crowley) norāda: pat ja bērns nesaņem šo emocionālo atbalstu no vecākiem, sociālās un emocionālās prasmes var iemācīties apzināti.
Kā notiek sociālo prasmju attīstība?
Līdz 2 gadu vecumam. Šajā vecumā bērna sociālā attīstība realizējas galvenokārt ģimenē. Bērns izzina un izpēta apkārtējos priekšmetus. Bērns rotaļājas ar priekšmetiem un iepazīst to pasauli. Bērnam patīk būt kopā ar citiem cilvēkiem un skatīties, ar ko un kā viņi darbojas. Sākot no gada vecuma, bērns izvēlas pieaugušo kā rotaļu partneri un sāk apjaust, ko drīkst, ko ne attiecībā pret citiem un sevi. Bērns paskatās uz sevi it kā otra acīm.
No 2 gadu vecuma. Tagad bērns savās rotaļās sāk atdarināt pieaugušo darbības: piemēram, liek lelli gulēt, baro, ārstē viņu un tml. Bērns sāk apzināties arī sevi, runā parādās vārdi es, man. Bērni sāk rotaļāties kopā, ne vienmēr bez strīdiem un bezierunu mantu dalīšanas, bet šajā kopīgajā rotaļāšanās procesā bērni mācās sarunāties, iepazīt otru, apjaust uzticēšanās jēdzienu.
Tieši radošo rotaļu izmantošana veicina bērnu sociālo prasmju attīstību.
No 2 līdz 3 gadiem. Divu līdz trīs gadu vecumā bērnam pasaules izpētē rodas jautājumi, tāpēc blakus ir vajadzīgs pieaugušais. Jo vecāks kļūst bērns, jo vairāk pastiprinās viņa vajadzība pēc saskarsmes ar pieaugušo. Sākumā šo vajadzību apmierināja tikai pieaugušā klātbūtne, bet nu ir nepieciešama pieaugušā
līdzdarbošanās, iesaistīšanās. Bērns ar interesi reaģē uz jokiem un rotaļāšanos ar viņu, uzmanīgi klausās mūziku, pasakas, viņam kļūst nepieciešams, lai saskarsme ar pieaugušajiem būtu saturīga. No pieaugušā bērns gūst izpratni par lietu norisēm un morāles normām, kā arī iepazīst pats savas emocijas.
No 3 līdz 4 gadiem. Šajā vecumā bērni sāk spēlēt īstas rotaļas: mazgāšanu, slaucīšanu, kārtošanu utt. Bērni tā apgūst jaunas prasmes un savu darbību uztver drīzāk kā rotaļu. Bērni pievērš uzmanību tam, kā rīkojas pieaugušie, un atdarina tos. Pieaugušo kustības, rīcības, žesti, viņu uzvedība – to visu atdarina bērns,
iegūstot savu pirmo sociālo pieredzi. Pieaugušo sarunas, viņu teicieni un vārdu izvēle iegulst bērna prātā.
Vēlāk (aptuveni 5–6 gadu vecumā) pieredzētais izpaužas bērnu sižetiskajās lomu rotaļās, kur atspoguļojas pieaugušo darbs, viņu sadzīve un savstarpējās attiecības.
5 gadi. Tagad aizvien nozīmīgāki kļūst kontakti ar vienaudžiem, skolotājiem un citiem pieaugušajiem.
Bet var būt arī strīdi ar vecākiem, pieaugušajiem, konflikti ar brāļiem vai māsām. Bērni šajā vecumā tikai mācās kontrolēt savu uzvedību. Vecākajā pirmsskolas vecumā bērnam nozīmīga kļūst vajadzība ar patstāvīgu darbību apliecināt sevi, savu neatkarību un varēšanu. To viņš parāda ne tikai darbībā ar priekšmetiem,
bet arī rotaļu darbībā un saskarsmē ar citiem. Turklāt, jo biežāk bērns kontaktējas ar vienaudžiem, jo vieglāk noris socializācija, vieglāk tiek apgūta sabiedrības kultūra, sociālā pieredze.
Rotaļās bērni izmēģina sociālās prasmes.
Ludmila Morozova savā diplomdarbā Radošā
rotaļa – 5–6 gadus vecu bērnu sociālo prasmju attīstības veicinātāja pirmsskolas izglītības iestādē ir secinājusi, ka tieši radošu rotaļu izmantošana veicina sociālo prasmju attīstību 5–6 gadus veciem bērniem.
Viņa raksta, ka rotaļās ar vienaudžiem bērni sāk izmēģināt savas sociālās prasmes sabiedrībā: viņi pierāda savas domas, apstrīd cita bērna domas un vārdus, paskaidro savas rīcības, sāk rēķināties ar citu interesēm un vēlmēm. Liela nozīme ir tieši bērnu kopīgajām rotaļām, jo tās izraisa bērniem spilgtus pārdzīvojumus, veido biedriskumu, draudzības un citas tikumiskas jūtas, attīsta drosmi un pašapziņu, rada līdz pārdzīvojumu citu priekam un bēdām.
Rotaļās bērni izzina viens otru un pieaugušo dzīvi.
Viņi saņem jaunas pozitīvas emocijas, jaunu informāciju, jaunas zināšanas.
Izpildot dažādas lomas rotaļās, bērni attīsta prasmi analizēt un kontrolēt savu darbību, veido sadarbības iemaņas, saņem zināšanas par uzvedības normām un papildina savu sociālo pieredzi.
Attēlojot dažādas lomas, bērns izjūt praksē cilvēku attiecības. Viņš sāk saprast, ka katrai lomai ir savas tiesības un pienākumi.
Rotaļu atlase
L. Morozova ir izpētījusi, ka ļoti būtiski ir mērķtiecīgi izvēlēties rotaļu veidu, īpaši izceļot režisoriskā rotaļas veida efektivitāti: „Ja pedagoģiskajā darbībā ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē pedagogs izmanto mērķtiecīgi atlasītas radošas režisoriskās rotaļas, kas palīdz bērniem gūt dzīvei sabiedrībā svarīgu informāciju, sniedz un paplašina priekšstatus sociālo prasmju jomā un arī dod iespēju pilnveidot savu sociālo pieredzi rotaļu darbībā, bērniem tiek veicināta sociālo prasmju attīstība.” Par režisorisko rotaļu tiek saukta patstāvīga sižeta rotaļa, kurā tiek izmantotas dažādas sīkās rotaļlietas un kuru darbību rotaļāšanās gaitā vada pats bērns. Tiek uzskatīts, ka režisoriskā rotaļa ir rotaļu attīstības virsotne pirmsskolas vecuma bērnam, jo tā ļauj iekļaut savā Es daudz un dažādu tēlu un pozīciju, vienlaicīgi stimulējot savu un citu cilvēku rīcības izvērtējumu.
L. Morozova raksta, ka labākais veids, kā attīstīt sociālās prasmes, ir radošā rotaļa, kurā bērns jūtas brīvs un aktīvs, dzīvespriecīgs un dabīgs, jo tad bērns patiesi ir tāds, kāds viņš ir.
Radošajā rotaļā bērns izdzīvo divu veidu attiecības – lomu un reālās savstarpējās attiecības. Lomu attiecībās bērns izpilda savu lomu, sadarbojas ar pārējām lomām – piemēram, kā skolotājs māca savus bērnus, kā veikalā direktors izturas pret pārdevējām, kā bankas vadītājs – pret saviem padotajiem utt. Attēlojot
dažādas lomas, bērns izjūt praksē cilvēku attiecības. Viņš sāk saprast, ka katrai lomai ir savas tiesības un pienākumi. Pamazām bērnam lomu izpildē paplašinās un nostiprinās zināšanas par pieaugušo darbību, veidojas noteikta attieksme pret lomu.
Savukārt reālās savstarpējās attiecības izpaužas bērnu attieksmē pret saviem rotaļu biedriem un situācijām, piemēram, lomu sadalē, konfliktos, pamācību sniegšanā otram utt. Īpaši spilgti tas izpaužas vecākajā pirmsskolas vecumā, jo bērni rotaļājas kopīgās rotaļās tāpēc, ka viņi spēlējas ne tikai līdzās viens otram, bet kopā cits ar citu.
Prasmes, ko veicina radošā rotaļa:
| ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ ⇒ |
spēja iekļauties bērnu rotaļu grupiņā; kopīgi radīt rotaļas vidi; piedalīties lomu sadalē; prast uzklausīt citu bērnu viedokļus; palīdzēt rotaļu biedram utt.; iegūt zināšanas par apkārtējo cilvēku dzīvi; pašorganizēties; saskarsmē komunicēt, sadarboties, mijiedarboties; attēlot cilvēku darbības, tādā veidā iegūstot savu pirmo sociālo pieredzi; draudzīgums, pieklājība, godīgums. |
